Novembris

Skaidrās, tumšās novembra naktīs virs mums parādās miljoniem zvaigžņu – miljoniem dvēselīšu. Un tad šķiet, ka atmiņpilnas debesis ir uzziedējušas.
Gluži tāpat kā no aizdegtām piemiņas svecītēm uzzied Latvijas dvēseļu dārzi. Tad, liekas, ka debesis ir nokāpušas te, lejā, pie mums, un atstājušas savas zvaigznes Tēvzemes kapu kalniņos, kā atgādinājumu, ka viss tepat vien ir – gan debesis, gan zeme.
Iespējams tā nav nejaušība, ka Vītolu fonda 500. stipendiāte Roberta Slokenberga piemiņas stipendiju saņem šajā īpašajā – dvēseļu pulcēšanās un debesu ziedēšanas laikā. Tumsai, kļūstot arvien varenākai, jo biežāk skatu vēršam debesīs, tuvāk zvaigznēm – ticībā, cerībā un mīlestībā. Cik maksā visskaistākais piemineklis? Tik un tik. Cik maksā senču portrets visgreznākājā rāmī? Tik un tik. Bet cik maksā Daugava? Cik maksā debesis un zvaigznes, un rīta rasa pļavā? Cik maksā Tēvzeme? Necik. Jo pašam dārgākajam jau cenas nav. Tāpat kā piemiņai. Kā ticībai. Kā zvaigznēm debesīs.

Jaunumi

• DV Anglijas fonda stipendija
• Ilzes un Vitauta Kalniņu stipendija
• Rūjienas stipendija

05.11. Ziedotājs Jānis Vējiņš ieradies no Austrālijas, lai piedalītos grāmatas ‘‘Latvija – Likteņa gaitās 1918 – 1991” prezentācijā. Pirms gada grāmata tika izdota latviešu valodā, šogad angļu valodā. Vējiņu un Timermaņu ģimenes finansēja grāmatas tapšanas un izdošanas projektu. Pasākumā piedalās Jāņa un Ainas Vējiņu stipendiāts Nikolajs Hļevnojs.

05.11. Fondā viesojas ziedotāji Osvalds un Andrejs Keses no Venecuēlas. Pirms pieciem gadiem viņi vecāku piemiņai izveidoja Osvalda un Ilgas Keses /Selonijas/ fonda stipendiju.
Osvalds un Ilga Keses dzimuši Latvijā, te arī nodibinājuši ģimeni, bet dzīves līkloči viņus aizveduši uz tālu mītnes zemi – Venecuēlu. Osvalds strādājis būvniecībā, kā arī izveidojis savu uzņēmumu. Savukārt Ilgas galvenās rūpes bijusi ģimene, audzinot bērnus un mazbērnus latviskā garā. Izaudzināti četri bērni. Abi aktīvi darbojušies latviešu draudzē un veicinājuši visu, kas saistīts ar Seloniju. Osvalds un Ilga Keses ir miruši un apbedīti Vācijā, Eslingenē.
Bērni Andrjs Kese, Osvalds Uldis Kese, Irene Sade un Vija Peirson vecāku piemiņai izveidoja Osvalda un Ilgas Keses ( Selonijas) fondu. Stipendija novēlēta studējošiem korporācijas kamiltoņiem.

06.11. Mērķziedojums Ls 21015 no Korp! Spīdolas Kanādā Vairas Vīķes – Freibergas, Korp! Spīdolas Kanādā stipendijai. Papildināja neaizskaramo kapitālu Vilhelmīnes Līnas Ozolas testamenta izpildītāji, kas uzskatīja par savu goda lietu šo ieceri realizēt tā, kā to būtu vēlējusies aizgājēja.
Vilhelmīne Līna Ozola (dzim. Bērziņa) dzimusi 1904. gadā Priekules pagasta ‘Garozu mājās’. Vilhemīne studēja baltu filoloģiju, ar uzslavu beidza Rīgas Skolotāju institūtu kā pirmā izlaiduma absolvente. Pēc studijām dzīvoja Rīgā un mācīja latviešu un angļu valodas. Izgājusi latviešu bēgļu gaitas, vācu nometnē Mērbekā dibināja latviešu skolu, kurā mācījās ap 200 bērnu. Vēlāk arī Londonā, Anglijā palīdzēja veidot latviešu skolu. Pēc kara viņas bēgļu gaitas aizveda uz Kanādu, kur no 1954. līdz 1959. gadam strādāja par skolotāju Toronto Latviešu Biedrības Sestdienas skolā, par darbu saņemot skolas labvēļa sudraba nozīmi. Vīrs Roberts bija Daugavas Vanagu Toronto nodaļas biedrs, Toronto Austrumu draudzes padomes loceklis un Latviešu tautas augstskolas kasieris. Abi bija nacionāli noskaņoti cilvēki.
Pēdējos deviņus dzīves gadus Vilhelmīne pavadīja Kanādas latviešu aprūpes mājā, Kristus Dārzā. 2006. gadā, 102 gadu vecumā, Vilhelmīnes dzīves gājums beidzās. Gandrīz līdz pēdējam viņa spēja ciemiņiem deklamēt jaunībā iegaumētās dzejas, citēt literāras frāzes, un pamācīt īsti latvisku valodu: ‘‘ grieznītes, nevis šķēres, acenes, nevis brilles...”. Viņa teica, mūža pievakarē atceroties savu pirmo mīlestību: ‘‘latviešu valoda bija kā esamība manī... es dzejā vien varēju sarunāties... labie vārdi nāca ciemos kā jauki viesi.”

07.11. Gada jubileju svin AB.LV fonds. Mīļi sveicieni valdes priekšsēdētājam Marekam Indriksonam.

09.11. Vēstule no E. Zariņas Kanādā, kurā ir ziņa par mērķziedojumu $ 30000 brāļa Jura Gravs piemiņas stipendijai.

12.11. Meiru un Ūdru ģimene, godinot ar Trīzvaigžņu ordeņa saņemšanu Ilzi Viju Kalniņu no Kanādas, ziedo Ls 80.

13.11. Saņemts mērķziedojums Rīgas Hanzas Rotari kluba stipendijai.

15.11. SEB Unibankas un SEB Unifondi stipendiātus jau trešo gadu Studentu dienās pie sevis ‘‘Unicentrā” aicina prezidents uz kafiju. Šoreiz interaktīvs ceļojums, kurā tiek iepazīts darbs biroja ēkas10 stāvos. Noslēgumā tikšanās ar jauno SEB Unibankas prezidentu A. Ozolu un SEB Unifondi izpilddirektoru N. Igolnieku.

16.11. Elfrīdas un Jāņa Rutku fonda valde tiekas ar saviem stipendiātiem LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē. Bijušie stipendiāti prezentē aizstāvētos bakalaura un maģistra darbus, tiek sveikti jaunie stipendiāti

18.11. Sveicam Latvijas Republikas proklamēšanas 89. gadadienā!

"Maza mana tēvuzeme
Divu roku platumā,
Mīļa mana tēvuzeme
Divu roku siltumā,
Dziļa mana tēvuzeme
Visa mūža garumā."
/K. Skujenieks/

19.11. Ilze Vija Kalniņa no Kanādas saņemot Trīs Zvaigžņu ordeni, radiem izsūtīja ielūgumu uz svinībām. Ielūgumā bija lūgts puķu vietā ziedot stipendijai. Pateicoties radiem un draugiem, Ilzes un Vitauta Kalniņu stipendiju saņems kāds Sabiedrības veselības specialitātes students.

20.11. Fondā viesojas Jānis Rīsbergs no ASV. Dāvanā saņemam aparatūru (actiņu), lai varam organizēt preses konferences, kā arī runājot ar ziedotājiem, viņi mūs varētu redzēt.

20.11. Fondā tikšanās ar Eiropas Parlamenta deputātu Aldi Kušķi, kurš godinot savu mammu, nolēmis Latvijā dibināt Rūjienas stipendiju. Pamatojot stipendijas nosaukumu, ziedotājs stāsta:
‘‘Ar Rūjienu saistās manas smaidīgākās bērnības atmiņas, jo mana mamma Milda Kušķe (dzimusi Igale) bija rūjieniete un neskaitāmas vasaras ir pavadītas starp Tālavas taurētāju un Rūjas upi. Izzinot plašo pasauli kopā ar draugiem darījām darbus un nedarbus. Bijām zinātkāri bērni un sapņojām kļūt vienkārši par kosmonautiem, neiedomājoties, ka sasniegsim daudz ko vairāk – kļūsim par brīviem Latvijas un Eiropas pilsoņiem.
Rūjienas stipendija ir nodibināta par piemiņu manai mammai un ar ticību rūjieniešu plašajiem talantiem. Tā pavērs iespēju talantīgam Rūjienas jaunietim studēt un izzināt šo brīnumaino pasauli. Zinātkārie veido mūsu Latviju labāku!”

21.11. Vītolu fonda prezentācija Kopienu fondu seminārā.

22.11. Vītolu fonda padomes sēde. Atskaite par 2007. gada darbu, tika pieņemti svarīgi lēmumi:

• Ar 2008. gada 1. septembri viena gada stipendija būs Ls 1400, tas ir studenti saņems Ls 1300, bet 7% , jeb Ls 100 būs administratīvās izmaksas. Tomēr gala lēmumu par stipendijas lielumu mēs atstājam katra ziedotāja ziņā.
• 2008. gada pasākums ‘‘Finiša nav. Ir tikai starts.” notiks 2. jūlijā plkst. 13:00, Reval Hotel Latvija viesnīcā.

Pēc padomes sēdes vakariņas viesnīcā Reval Hotel Latvija, tajās kā goda viesis piedalījās 500. stipendijas dibinātājs Māris Slokenbergs ar kundzi.

22.11. DV Minsteres nodaļas kasieris J. Neimanis vēstulē paziņo, ka ‘‘Draugu stipendijai” pievienojies Antons Mežals.

23.11. Ziedotājs Kārlis Streips fondā tiekas ar Līgas Korsts Streipas un Laimona Streipa stipendiāti Ingu Tauriņu. Dāvanā ziedotājs saņem Ingas gleznu.

26.11. Rīgas Hanzas Rotary klubs organizē svētku pusdienas Gutenberga viesnīcas restorānā stipendiātei Laimai Mangulsonei.

28.11. Vītolu fonda dibinātāji Vilis un Marta Vītoli ciemojas LAIKA redakcijā un sniedz interviju galvenajai redaktorei Ligitai Kovtunai.

30.11. Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja V. Diķe piedalās NVO konferencē ‘‘Kādai jābūt mūsdienīgai nevalstiskajai organizācijai.”

30.11. Vītolu fonda darbiniece Inna Mogutova piedalās Madonas ģimnāzijas organizētajās Karjeras dienās. Inna pastāsta par Paula un Ariadnes Dzintaru stipendiju, kas novēlēta Madonas ģimnāzijas absolventiem.

31.11. Ziedotājs Brunis Rubess stingri turas pie saviem principiem, svētku reizē, godinot jubilāri, viņš ziedo Draugu stipendijai. Tā vienmēr dažādām viesu grupām atgādinot, ka ir Vītolu fonds. Paldies!

ZIEDOJUMI NOVEMBRĪ

Paldies ziedotājiem!