Arhīvs

Jūnijs

Jaunums:

  • Evarista un Mārītes Bērziņu stipendija
  • Alferda un Sarmītes S. Gravu stipendija

            Pašā vasaras viducī tuvojas gada līksmākie svētki - Līgo vakars un Jāņi. Latvieši visā pasaulē dedz jāņugunis, pin vainagus, skandina līgo dziesmas.

            Bet vienmēr atradīsies arī kāds, kurš būs drosmīgs un dosies meklēt papardes ziedu, jo tas esot visas pasaules gudrības sakopojums. Visas pasaules skaistums nobālot papardes zieda priekšā. Kad tas atveroties pašā Jāņu nakts vidū, tad uz mirkli kļūstot gaišs kā dienā.

            ''Bet, lai papardes ziedu redzētu, tev ir jābūt drošam. Ir jānostājas pie papardes pavisam klāt - tik piesargies, ka viņu nesamīdi, - ar pīlādžu nūju jāapvelk ap sevi riņķis, cik tālu vari aizsniegt. Tad nometies ceļos un skaties uz zieda pumpuru, acu ne mirkli nenovērsdams. Tev apkārt sanāks visādi mošķi un zvēri, bet riņķis tevi sargās.

Un tad papardes zieds atvērsies. Nošalks debesis sārtās liesmās. Tas ziedēs tikai acumirkli, bet viņa burvības spēks nekad nebeigsies. Tu glabāsi atmiņas par to visu mūžu. Un visi darbi, ko tu darīsi, būs tikai labi un skaisti" (J.Jaunsudrabiņš).

            Vītolu Fonda ziedotāji noteikti ir starp tiem laimīgajiem, kas savu papardes ziedu reiz jau ir atraduši - tas ir uzplaucis siltā un atsaucīgā sirdī, liekot darīt labus darbus.

02.06. Zvans no ASV dzīvojošā ziedotāja Evarista Bērziņa. Izlasot rakstu avīzē LAIKS, viņš izlēmis jau savām trim dibinātām mūža stipendijām pievienot vēl vienu gada stipendiju. Evarists izvēlējās kandidātus, kurus atbalstīs nākošā mācību gadā. Ar Evarista un Mārītes Bērziņu stipendiju šogad studijas beidz Ina Miča.

Evarists Bērziņš ar stipendiāti Inu Miču

03.06. Mērķziedojums Globālās Latviešu biedrības stipendijai.

04.06. Mērķziedojums Gunāra un Renātes Duburu stipendijai.

Renāte un Gunārs Duburi

04.06. Padomes sēde.

Vītolu fonda padome

09.06. Fondā viesojas Anglijas Latviešu izglītības fonda priekšsēdētājs Andrejs Ozoliņš un Dulcie Ozoliņa.

Dulcie un Andrejs Ozoliņi

09.06. Rīgas Zontu kluba un Anitas Andrejevas mērķziedojums Latvijas Zontu klubu stipendijai.

10.06. Fondā viesojas Anglijas Daugavas vanagu priekšsēdētāja vietnieks Ādolfs Sīlis.

Ādolfs Sīlis

10.06. Ziedotāja Dzidra Ādamsone dāvina fondam mākslinieka K. Sūniņa gleznu "Rudens" un savu keramikas darināto tautu meitu. 

"Rudens"


 

Dzidras Ādamsones dāvinājums dod ierosmi jaunam projektam Vītolu fondā.

            Kad cilvēkam nākas atstāt mājas, viņš ņem līdzi visdārgāko - cits zeltu, sudrabu, dārglietas, cits grāmatu, vijoli, gleznu. Arī Dzidra Ādamsone sev līdzi aizveda visdārgāko -Latvijas rudeni, mākslinieka Sūniņa gleznoto ainavu, kura daudzus gadus ļāva sajust zeltīto lapu smaržu un neaizmirst neatkārtojamo krāsu rotaļu arī tur, kur rudens pienāk pavisam citādāks.

            Lai gan patlaban vasara ir pašā vasaras plaukumā, Latvijas rudens nu jau ir atgriezies mājās.

            Vakar Vītolu fonds saņēma nenovērtējamās Dzidras Ādamsones dāvanas - šo gleznu un viņas pašas darināto keramikas tautu meitu. Kas pamudināja Dzidru tā rīkoties?

            Aprīlī Dzidra rakstīja, ka, lasot laikrakstā LAIKS par Vītolu fonda darbību, viņa sajutusi vēlēšanos palīdzēt. Dzidra jautāja, vai mēs pieņemšot dāvanā gleznu varbūt to pārdodot, būtu iespēja iegūt līdzekļus, ko izmantot stipendijām.

            Dzidra ir nākusi ar savu ideju pie mums īstajā laikā. Katrā latviešu mājā ir mākslas darbi, kuri palīdzējuši trimdā izdzīvot, kuri atgādinājuši par Latvijas skaistākām vietām, uzbūruši kādu stūrīti no Dzimtenes. Dzidras idejai jau ir pievienojusies Astrīda Jansone, Biruta Heistere, Inese Auziņa Smita, kuras arī ir izlēmušas Vītolu fondam ziedot sev piederošas gleznas, tādēļ rudenī tiks organizēta izsole, kurā iegūtie līdzekļi, iespējams, radīs iespēju nodibināt vairākas stipendijas.

            Jautājums - kas šodienas apstākļos pirks gleznas? Visbiežāk tie ir kolekcionāri, kas vēlas papildināt savu gleznu kolekciju. Maijā notika izsole veikalā Spice, kurā tika pārdotas vairākas gleznas - jāatzīst, mazāk kā citreiz, taču vairāku cilvēku vēlme būt tuvāk mākslai liecina, ka dzīve nav apstājusies un skaistuma vērtība nav pazaudēta. Vītolu fonda organizētā izsole būs iespēja ne tikai iegādāties vērtīgu dāvanu vai papildināt savu kolekciju, bet arī palīdzēt kādam jaunietim piepildīt sapni iegūt izglītību.

            Vītolu fondam šai jomā ir veiksmīga pieredze - jau gadiem šādi veidota Arnolda un Helēnas  Sildegu piemiņas stipendija. Aizejot mūžībā, mākslinieka Sildega pēdējā vēļēšanās bija dibināt savu piemiņas stipendiju, kas novēlēta topošam māksliniekam. Pirmajā gadā to veidoja mākslinieka bērēs saziedotie līdzekļi. Vēlāk Arnolda Sildega vēlmi palīdzēja īstenot Lalitas Muižnieces ģimene, ieguldot nesavtīgu darbu. Lalita ir šīs stipendijas pārvaldītāja un katru gadu cenšas kādu gleznu pārdot, bet, ja tas neizdodas, viņas pašas ģimene kļūst par vienu mākslas darbu bagātāka. Nu jau sesto gadu Lalitas Muižnieces fanātiskā darbošanās un mīlestība pret mākslinieka Sildega ģimeni un darbu ir nodrošinājusi vienam topošajam māksliniekam iespēju studēt. Jaunā māksliniece Jurika Bakānei jau ir ieguvusi izglītību, šobrīd studē Anastasija Dubovska. Būdama Latvijā, Lalita satiekas ar stipendiātēm, regulāri sarakstās, viņa bija arī klāt Jurikas diplomdarba aizstāvēšanā.

             Mīlestība un māksla ir spējusi glābt pasauli, un Vītolu fonds tic, ka arī šoreiz tas izdosies. Rudenī organizētā mākslas darbu izsolē par savu radītāju atkal stāstīs mākslinieka Sildega gleznas, Dzidras Ādamsones Latvijai atdotais rudens un vēl citi izcili darbi.

              Šādas izsoles nav retums trimdas sabiedrībā - ne viens vien labdarības mērķis ir sasniegts, tās organizējot. Varbūt vēl kāda mūsu trimdas tautieša mājās ilgi lolotais un kāda mākslinieka otas iedzīvinātais mirklis no Latvijas gaida brīdi, kad atgriezīsies mājās - ticot mākslas visuvarošajam spēkam, cerot piepildīt jaunības sapņus, mīlot zemi, kura mūžam tiks saukta par savējo.

Vītolu fonds, uzsākot šo jauno projektu, lūdz ziedot fondam mākslinieku gleznas. Fonds tās pārdos izstādē, ko plāno rīkot reizi gadā, un iegūtos līdzekļus izlietos stipendijās, nosaucot tās ziedotāja vārdā. Tā palīdzēs kādam talantīgam, grūtībās augušiem Latvijas jauniešiem iegūt augstāko izglītību.

   

Dzidra Ādamsone

11.06. Fondā viesojas Arnolda un Helēnas Sildegu fonda stipendijas pārvaldītāja Lalita Muižniece.

Lalita Muižniece ar stipendiāti Anastasiju Dubovsku

11.06. Ziedotājas Ineses Auziņas Smitas mērķziedojums stipendijai.

Inese Auziņa Smita

11.06. Aivara Ivara Sinka mērķziedojums ELJA50 stipendijai.

12.06. Ziedotāja Ulda Rozes mērķziedojums Lūcijas un Ernesta Rozes piemiņas stipendijai.

Uldis Roze

12.06. Fondā viesojas ziedotāji Liena un Ģirts Kaugari.

Ģirts un Liena Kaugari

15.06. Fonda darbinieku izbraukums uz Ventspili, kur tiek saņemta Zemes grāmata par īpašumu Piltenē, ko dāvināja Ingrīda Meierovica ar mērķi dibināt vīra Gunāra Meierovica piemiņas stipendiju. Pēc tam ceļojums turpinās uz Pilteni, kur tiek apskatīts jauniegūtais īpašums un noslēgts līgums par zemes apsaimniekošanu ar zemnieku Arti Fetleru.

Vītolu fonda darbinieces: Vita, Inna, Linda

15.06. Mērķziedojums no Ata Bredovska un Balvas Kūlas Bredovskas.

Atis un Balva Bredovski ar stipendiātiem Līgu Kaļvu un Jāni Kviesi

15.06. Aivara Sluča mērķziedojums stipendijām.

Aivars Slucis ar stipendiātiem

17.06. Microsoft Latvija mērķziedojums stipendijām.

18.06. Junior Achievement Latvia pasākumā "Gada labākais ekonomikā" Vītolu fonds tika apbalvots ar Goda rakstu "Par ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā stiprinot uzņēmējdarbības garu izglītībā. "Balvu "Gada labākais jaunais uzņēmējs JAL programmu absolvents 2009 "saņēma  fonda ziedotājs Ivars Raciņš.

Ivars Raciņš

20.06. Latvijas Zonta klubu stipendiju vadītāja Iveta Rībena un prezidente Eva Mārtuža izlaidumā pasniedz stipendiju Rīgas 25. vidusskolas absolventei Lienei Puisei - Puišei.

Pēc pasākuma Iveta Rībena rakstīja: "Vēlējos jums pastāstīt, ka 19. jūnijā es un Eva Mārtuža bijām 25. vidusskolas izlaidumā un sveicām Latvijas Zonta klubu 2009./2010. gada stipendiāti Lienu Puisi - Puiši. Iepazināmies ar Lienu - patiesi, viņa atbilst skolotāju dotajam raksturojumam - klusa, vienkārša, apņēmīga un nopietna. Savus lielākos panākumus Liena guvusi, pateicoties savām spējām un uzcītīgajam mācību darbam - viņai vienlīdz labi padodas gan humanitārie, gan eksaktie priekšmeti. Lienai ir izcilas vācu valodas zināšanās - iegūta sudraba medaļa Latvijas vidusskolēnu vācu valodas olimpiādē 2009. gadā. Liena turpinās mācības Ventspils augstskolas Tulkošanas studiju fakultātē. Iepazināmies ar Lienas vecākiem, vecvecākiem, māsām, brāļiem, pusmāsām un pusbrāļiem. Ģimene ir maznodrošināta un iegūtā stipendija ir vērtīgs pabalsts Lienai.

Paldies visām zontām, kas atbalstīja Latvijas Zonta klubu stipendijas projektu."

No kreisās: Eva Mārtuža, Liene Puise-Puiše, Iveta Rībena

22.06. DV Toronto nodaļas mērķziedojums no Jura Cīruļa, Edītes Zariņas, Nikolaja Bulmaņa un anonīma ziedotāja.

"Daugavas vanagu" Toronto nodaļa

29.06. Fondā viesojas LRDF kasieris Juris Pauderis. Viņš palīdz ziedotājiem no Kanādas pārskaitīt naudu stipendijām.

Juris Pauders

29.06. Alfreda un Sarmītes S. Gravu ģimenes mērķziedojums neaizskaramajā kapitālā.

Ar 1. septembri Latvijā ar Alfreda un Sarmītes S. Gravu stipendijām studēs 16 Liepājas novada jaunieši. 2004. gada 2. jūnijā Alfrēds un Sarmīte S. Gravu ģimene paraksta līgumu par ziedojumu Vītolu fonda neaizskaramajā kapitālā. Ik gadu Liepājas rajona, īpaši Bārtas pagasta, studenti studēs ar Alfrēda un Sarmītes S. Gravu stipendijām.

Alfrēdsdzimis 1930. gadā Bārtas pagastā lauksaimnieku ģimenē. 1944. gada novembrī devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Pēc kara dzīvoja Augsburgas latviešu DP (Displaced Persons) nometnē, kur Alfrēds mācījās vidusskolā. 1949. gadā ģimene izceļoja uz Ameriku. Strādāja dažādus darbus - vāca apelsīnus Kalifornijā, strādāja uz būvēm Fargo Ziemeļdakotā. 1950. gadā pārcēlās uz Klīvlendu, Ohaio, kur sāka strādāt par mācekli, vēlāk - par nodaļas vadītāju. Paralēli darbam vakaros mācījās vietējā koledžā, 1973. gadā ieguva grādu uzņēmumu vadībā.

Sarmīte Silvija dzimusi Rīgā. Sešu gadu vecumā kopā ar māti Emmu Kampi devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Tēvs, Latviešu leģionā cīnītājs, pazudis bez vēsts. Pēc kara abas ar māti dzīvoja Eslingenes nometnē. 1950. gadā izceļoja uz Ameriku, kur atrada mājvietu Tonavandā, Ņujorkas štatā. Sarmīte 1961. gadā beidza augstskolu ar bakalaura grādu. Pēc skolas beigšanas viņa strādāja tapešu firmā par mākslinieci dizaineri, brīvajā laikā gleznoja.

Amerikas un Kanādas draudzības dienās 1967. gadā Alfrēds un Sarmīte S. satiekas un tā paša gada decembrī nodibina ģimeni. 1971. gadā piedzimst dēls Pēteris.

1976. gadā Gravu ģimene dibina savu uzņēmumu, kurā gatavo koka iepakojuma kastes vietējām fabrikām. Gūtā peļņa deva iespēju atbalstīt latviešu organizāciju darbu Amerikā, kā arī palīdzēt trūcīgiem bērniem Latvijas skolās.

Alfreds un Sarmīte S.Gravas

30.06. Mērķziedojums SEB, Pure Food, " Latvijas Krājbankas" stipendijām.

 ZIEDOJUMI JŪNIJĀ

Paldies ziedotājiem!

Stipendijas nosaukumsZiedojums latos
Alfreds un Sarmīte S. Gravi60 000
SEB banka16 700
Aivars Slucis15 624
AS Latvijas Krājbanka 7560
SIA Pure Food  5400
Juris Cīrulis   3732
Edīte Zariņa   2845
Michrosoft Latvia  2800
AS SEB Wealth Management 2800
Globālā Latviešu preses biedrība  2467
Atis un Balva Bredovska  2000
Gunāra un Renāte Duburi  1400
ERGO 1470
Ojārs Štāks1315
Gundars un Astrīda Strautnieki1312
Anonīms ziedotājs 1287
Uldis Roze1000
SIA "Pētermāja"  900
DV Toronto nodaļa  643
Inese Auziņa Smita   600
Nikolajs Bulmanis /Draugu stipendijai/  129 
Latvijas Zonta klubu stipendijai 
Rīgas Zonta klubs290
Lidingo Zonta klubs235
Sundsvalls Zonta klubs 99
Anita Andrejeva 30  
ELJA50 
Aivars Ivars Sinka 40
KOPĀ:115 978