Viļa un Martas Vītolu stipendija

Kopš 1999. gada, kad savā dzimtenē atgriezās Vilis un Marta Vītoli, ir paveikts daudz labu darbu, taču vērienīgākie projekti - 2002. gadā dibinātais Vītolu fonds un Likteņdārza izveidošana - ir izpelnījušies visas tautas atzinību un apbrīnu. Apbrīnas vērta ir arī visa Viļa un Martas Vītolu dzīve- savulaik vēstures krustceļos nolikta, patlaban - izciliem sasniegumiem darbā, sabiedriskajā rosībā un ģimenisko vērtību saglabāšanā apveltīta.

Jau vairāk nekā pusgadsimtu Viļa un Martas Vītolu dzīve rit kopā. Abu ģimenes kara laikā emigrēja no Latvijas: Vilis no Rīgas, Marta (tolaik Grīnšteine) no Auces. Tālajā Venecuēlā, Karakasā, 1961. gadā viņi nodibināja ģimeni. Drīz pēc kāzām  nācās doties uz ASV, kur Pitsburgā vienu gadu Vilis Vītols studēja ar Forda fonda stipendijas palīdzību un Carnegie Institute of Technology ieguva maģistra grādu civilinženierijā. 1962.gadā abi ar Martu un ASV dzimušo meitu Kristīni viņi  atgriezās Venecuēlā. Marta 1968. gadā  beidza Venecuēlas Centrālo Universitāti ar zobārstes grādu.
Iegūtā civilo būvju inženiera izglītība Vilim deva iespēju strādāt uzņēmumā, kas Venecuēlā īstenoja lielus un sarežģītus projektus- “Precomprimido C.A.”, bet vienlaicīgi viņš strādāja arī kā privātuzņēmējs: 1964. gadā kopā ar tēvu nodibināja projektēšanas biroju “Oficina Ing. Vilis Vitols, S.A.”, kas laika gaitā strauji auga un paplašinājās.

Dzīvojot Venecuēlā, V.Vītols aktīvi iesaistījās sabiedriskā darbā: darbojās Venecuēlas Latviešu apvienībā un arī Dienvidamerikas Latviešu apvienībā, bija tās priekšsēdētājs, vairākus gadus arī Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības (PBLA) valdes loceklis. Apmēram divdesmit gadus V. Vītols bija Latvijas Brīvības fonda pārstāvis Venecuēlā (kopš tā dibināšanas), darbojās fonda līdzekļu vākšanas pasākumos, pildīja arī Latvijas Republikas goda konsula pienākumus Venecuēlā. Dzīvesbiedre Marta allaž atbalstīja vīra darbību.

Stipra ģimene ir mūsu tautas dzīvē spēka un laimīgas nākotnes pamats, kas garantē tautas pastāvēšanu, izdzīvošanu un attīstību. Vili un Martu allaž ir vadījusi mīlestība - pret bērniem, ģimeni, līdzcilvēkiem. Mīlestībā un savstarpējā sapratnē izaudzināti pieci bērni - četras meitas un  dēls, kas ieguvuši augstāko izglītību.

Lai arī cik labi neklātos svešā zemē, Vītolu ģimenes dzīves piepildījums bijusi atgriešanās Latvijā. Viļa Vītola veltījums saviem bērniem ir grāmata ,,Savējiem”, kas nu jau kļuvusi par dārgu lasāmvielu ne tikai viņiem, bet arī Vītolu fonda stipendiātiem un visiem, kam tuvs Vītolu ģimenes dzīves redzējums.

Šīs ģimenes zelts tik tiešām ir viņu tauta, viņu zelts glabājas trīs zvaigznēs virs Rīgas, viņu zelts ir viņu bērni, visi savējie - arī Vītolu fonda stipendiāti.