Veras Diwisch stipendija

Ziedotājs atbalsta:

studējošos no Alūksnes novada

2011. gadā  stipendiju dibināja Vera Diwisch, latviete, kuras mītnes zeme ilgus gadus bijusi Vācija. 

Veras bērnība un jaunība aizritēja Latvijā. Viņa uzauga lauku sētā, vērojot dabas norises un mācoties pazīt un iemīlēt kokus, puķes dzīvniekus, izjust gan Jāņu nakts burvību, gan Ziemassvētku balto skaistumu. Vēl tagad viņa atceras toreizējā Valsts prezidenta aicinājumu būt čakliem, godīgiem, izpalīdzīgiem, mīlēt darbu, lasīt grāmatas, tiekties pēc izglītības un darīt visu, kas palīdzētu uzplaukt dzimtajai zemei.

Latviju Vera Diwisch atstāja, tuvojoties Otrā pasaules kara beigām, taču vēlēšanās kādu dienu uzzināt, ka Latvija atkal ir brīva un neatkarīga, viņu ir pavadījusi visu mūžu. Tāpēc tika izjusts tik neizsakāms aizkustinājums, kad Veras kundze uzzināja, ka viņas sapnis piepildījies. Kopš šā brīža viņas sirds cer, ka viņas Tēvzeme spēs šo brīvību saglabāt, un priecājas par katru labo ziņu no Latvijas. Kaut arī lielākā mūža daļa pavadīta ārpus Latvijas, Verai Diwisch vienmēr ir bijis tuvs viss Tēvzemē notiekošais.

Veru Diwisch aizkustināja Latvijas trešās atmodas sākums, Tautas manifestācija Mežaparkā, pirmais dievkalpojums Doma baznīcā, 1990. gada dziesmu svētki. Vera vienmēr priecājusies par mūsu tautas neizsīkstošo gara spēku un spēju pārvarēt grūtības un uzskatīja, ka gudra un izglītota jaunatne būs tā, kas ļaus atkal uzplaukt Latvijai.

Veras kundze ir vēlējusi: “Lai Latvijas jaunatne tiešām sēj sēklu tīrumā un lai nes bagātus augļus Latvijai!”

Mūžība Vera Diwisch devās 2016. gadā. 4. jūlijā. Atvadu vārdus lasiet šeit.