Teodora Sīļa piemiņas stipendija

Ziedotājs atbalsta:

studējošos no Balvu novada

Sīļu ģimenes likteņu līkloči vijas cauri visiem 20. gadsimta notikumiem Latvijas vēsturē līdz pat mūsdienām. Partizānu kustībā cīņā pret lieliniekiem iesaistīti tika visi Paegļu mājas iemītnieki – vecāki Ede un Pēteris, astoņi bērni – tai skaitā Ilzes tēvs Teodors un viņa brālis Rūdolfs. Arī Latgales atbrīvošanas kara laikā Latvijas armijas rotu un bataljonu štābi izmantoja Baltinavā esošās Sīļu ģimenes mājas. Tad sekoja Ulmaņlaiki, Latvijas okupācija, karš, kad ikkatram latvietim bija jāizlemj, kurā pusē nostāties, – karot svešā armijā, doties bēgļu gaitās, cīnīties ar ienaidnieku, slēpjoties mežā, vai pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Divu brāļu Teodora un Rūdolfa dzīves ceļi šeit šķirās, piespiedu kārtā, dodoties katram savā virzienā.

Teodors Sīlis tika čekas spīdzināts krievu okupācijas laikā. 1944. gadā iesaukts leģionā un cīņas aizvadījis Kurzemes cietoksnī, kur piekomandēts gaisa spēku izpalīgiem un vēlāk pārcelts uz Vāciju. Pēc kara no Puslavas gūstekņu nometnes nonāk vispirms Neuštates un vēlāk Rāvensburgas bēgļu (DP) nometnēs.  Lai arī, kur dzīves līkloči Teodoru Sīli aizvestu, viņš vienmēr atrada veidu kā izmantot skolotāja arodā apgūto: organizēja un strādāja par skolotāju DP nometņu latviešu skolās, rūpējās, lai latviskās tradīcijas tiktu saglabātas un svinēti valsts svētki, rīkoja skolotāju un rakstnieku sanāksmes. Līdz ko ieceļojis ASV, Teodors nodibināja Daugavas vanagu apvienību Oklahomā, un vēlāk, mainot dzīves vietu, dibināja DV Ziemeļkalifornijas apvienību, kuru vadīja 14 gadus un pēc tam tika ievēlēts par goda priekšnieku. Apbalvots ar D.V. nozīmi zeltā. Skolotāja darbam Latvijā, Vācijā un ASV Teodors veltījis vairāk nekā 40 gadus. Par darbu izglītības laukā ALA Kultūras fonds viņam pieškīra Krišjāņa Barona prēmiju pedagoģijā. Vairāk kā 30 gadus viņš bijis laikraksta "Laiks", Ziemelkalifornijas pastāvīgs korespondents. Viņa raksti tika ievietoti arī daudzos citos trimdas latviešu laikrakstos un žurnālos. Par darbu presē Teodors saņēma Latviešu preses biedrības godalgu žurnālistikā. Sarakstījis grāmatu “Par brīvo Latviju domājot” (1979.g.) un rakstu kopojumus: “Latviešu karavīru cīņa par tautas brīvību” (1982.g.), un “Cīnītāju paaudzēm mūžībā aizejot” (1985.g.). Viņš dibināja Konkordijas “Valdemārija” Kalifornijas kopu un daudzus gadus pildīja kopas seniora pienākumus. Kopā ar sievu Lieni Sīli (dzim. Kolbu) izveidoja ģimeni, kurā latviskā garā uzaudzināti divi bērni Andris un Ilze Sīļi. Visās vīra sabiedriskās aktivitātēs Liene Sīle bija aktīva atbalstītāja un neaizstājama palīdze. Pēc dzīvesdrauga aiziešanas mūžībā 1986. gadā, viņa turpināja darbu Ziemeļkalifornijas latviešu sabiedrībā. Vairākus gadus bija valdes locekle DV Ziemeļkalifornijas nodaļā. Apbalvota ar DV nozīmi zeltā. Bieži lasīja referātus par vēsturiskiem un literāriem tematiem DV apvienības un latviešu pensionāru biedrības sarīkojumos. Bija Konkordijas "Zinteniece" filistre.

Stipendijas dibinātāja, Teodora Sīļa meita Ilze Sīlis kopā ar vīru dzīvo Kalifornijā, ASV. Lai arī uzaugot dzīve aizvadīta otrpus okeānam, tomēr Sīļu ģimenes ieaudzinātais patriotisms un latvietība veidojusi Ilzes vēlmi atgriezties un palīdzēt citiem. Arī Ilzes onkulis un ilggadējs Vītolu fonda ziedotājs Juris Petričeks (1936-2022) stāstījis par Latviju, īpaši minot sadarbību ar fondu, dibinātajām Petričeku dzimtas stipendijām un viņa mīļās sievas Ritas piemiņas stipendijas godprātīgo pārvaldīšanu. Arī pēc nāves, Juris Petričeks savā testamentā novēlēja līdzekļus stipendijām Latvijas jauniešiem. Stāsti par jauniešu spējām un sasniegumiem, deva uzticību Ilzei un Dāvidam pievienoties fonda ziedotāju pulkam.

Ilze Sīlis dzimusi 1956. gadā ASV, Teodora un Lienes Sīļu ģimenē. Pateicoties vecāku tālredzībai un rūpēm, desmit gadus, katru sestdienu, Ilze kopā ar brāli Andri apmeklēja Ziemeļkalifornijas latviešu skolu. Ilze ar stipendiju atbalstu mācījās Minsteres latviešu ģimnāzijā Vācijā, ko absolvējusi 1974. gadā, sekmīgi arī noliekot Vācijas Valsts abitūrijas pārbaudījumus. Viņa aktīvi darbojusies latviešu sabiedrībā: bijusi skolas žurnāla redaktore un laikraksta “Latvija” korespondente, strādājusi par palīgskolotāju Ziemeļkalifornijas latviešu skolā, par audzinātāju un palīgskolotāju Kursas Rietumkrasta vasaras vidusskolā, piedalījusies 2x2 nometnēs gan kā kursante, gan vadības locekle, gan politiskā un vēsturiskā pudura vadītāja. Augstāko izglītību Ilze Sīlis ieguvusi Stanfordas universitātē, vēlāk maģistra grādu Johns Hopkins universitātes Internacionālo attiecību institūtā (Vašingtonā D.C.).

Pēc absolvēšanas strādājusi J.P. Morgan Chase bankas internacionālajā nodaļā Ņujorkā, un vēlāk ilgus gadus darbojas finanšu jomā Ziemeļkalifornijā. Līdztekus darbam, viņa darbojās Daugavas Vanagu organizācijā kā referente, Latviešu Fondā kā padomes locekle, Amerikas Latviešu Apvienībā (ALA) kā valdes locekle un bijusi ALA pārstāve Pasaules Brīvo Latviešu apvienībā. Ir Korporācijas "Dzintra" filistre.

Paldies Ilzei Sīlis un Dāvidam Hantsam, kuri viesojās Vītolu fonda birojā, lai iepazītos un uzticētu mums savu dzimtas stāstu. Dibinātās stipendijas ir apliecinājums sen zināmai patiesībai, ka visskaistākais piemineklis ir tas, ko cēlusi mīlestība un pateicība.