Puteņu ģimenes stipendija

2014
Puteņu ģimene

Mārtiņš Putenis dzimis 1957. gadā Ņūdžersijā, Amerikā. Viņa vecāki atstāja Latviju Otrā pasaules kara laikā. Pateicoties mātes darba devēja piešķirtajai stipendijai gan Mārtiņam, gan viņa māsai tika dāvāta iespēja iegūt augstāko izglītību. Mārtiņš studēja ķīmiju Kornelas universitātē (Cornell University), tad turpināja studijas Nortvesternas universitātē (Northwestern University) Čikāgā, kur ieguva tirgzinības grādu (marketing). Viņš sāka darbu vienā no pasaules lielākajām zāļu firmām Sandoz, kas vēlāk tika pārdēvēta par Novartis.Viņš allaž aktīvi iesaistās trimdas latviešu sabiedriskajā dzīvē: bērnībā apmeklēja latviešu sestdienas skolu, vasarās devās uz latviešu bērnu nometni, vēlāk dejoja tautas deju grupā.

Kristīna Putenis dzimusi 1961. gadā Čikāgā, Ilinoisas štatā, Amerikā. Arī viņas vecāki Amerikā nokļuva pēc bēgļu gaitām Vācijā. Kristīna izauga latviskā vidē: dejoja tautas dejas, iesaistījās gaidu kustībā, draudzējās ar Čikāgas latviešu jauniešiem. Viņa studēju arhitektūru Ilinoisas Tehniskajā institūtā (Illinois Institute of Technology), strādāja vairākās firmās, attīstot savas zīmēšanas un projektēšanas prasmes. Vēlāk Kristīna ieguva skolotājas izglītību un tagad strādā pamatskolā, palīdzot skolēniem, kam nepieciešama palīdzība lasīšanas, rakstīšanas un matemātikas prasmju apgūšanā.

Kristīna un Mārtiņš nodibināja ģimeni 1985. gadā. Ir uzaudzināti četri bērni, daudz brīvā laika veltīts viņu latviskai izglītošanai. Abi kopš 1998. gada vairākkārt viesojušies Latvijā, apceļojuši skaistākās vietas, 2013. gada vasarā viņu balsis skanēja Dziesmu svētku noslēguma koncertā.

Puteņu ģimene atzīst: “Izglītība ir ne tikai ceļš uz personisku labklājību, bet arī uz mieru, saticību un labklājību visām pasaules tautām un valstīm. Zinām, ka Latvijā ir daudz studentu ar idejām, degsmi un spējam, bet kam palīdzētu finansiāls atbalsts, lai viņiem atvērtos kādas durvis. Pateicamies Vilim Vītolam par izveidoto struktūru, kurā mēs varam piedalīties, lai izpalīdzētu kādam līdzīgi, tāpat kā reiz kāds cits mums palīdzējis.”