Otto un Emīlija Pauderi dzīvoja Alūksnes rajona Bejas pagasta Birzmaļos. Vecākiem piederēja augstu attīstīta saimniecība, tika uzcelta moderna māja.
Tuvojās Otrā Pasaules kara beigas, un ģimene, baidoties no izsūtīšanas uz Sibīriju, 1944.gada jūlijā devās bēgļu gaitās. Mājas tika atstātas, un tālajā ceļā devās septiņi cilvēki: tēvs, māte, vecmāmiņa, bērni Ruta, Ludmila, Modris un Māris, kam tolaik bija tikai 5 gadi. Visa iedzīve ietilpa vienā pajūgā. Ceļš ilga 4 mēnešus, un tikai novembra sākumā ģimene nokļuva Vācijā, Gotenhāfenē.
Vācijā Pauderi uzturējās trīs gadus. Tā kā citās valstīs meklēja strādniekus, Ludmila devās uz Angliju, bet Modris - uz Kanādu. Savukārt vecmāmiņa nolēma atgriezties Latvijā. Kad Ludmila atgriezās no Anglijas1949.gada jūlijā, ģimene nolēma doties uz Kanādu. Sākums bija grūts - bez naudas, neprotot valodu, taču strādīgā Pauderu ģimene iedzīvojās mītnes zemē un ir pateicīgi šai valstij par pajumti un patvērumu.
Tagad Ludmila un Māris Pauderi priecājas par iespēju palīdzēt savai dzimtenei, sniedzot iespēju kādam Latvijas jaunietim iegūt augstāko izglītību.