Metas un Jāņa Ūdru piemiņas stipendija

Ziedotājs atbalsta:

Atbalsta latviešu valodu un literatūru studējošos

Meta nāca pasaulē 1920. gada 2. augustā Ipiķu pagasta ‘Kļaviņās’ Kārļa un Lienes Buiļu ģimenē. Divus gadus vēlāk piedzima māsa Marta. Bērnību abas meitas aizvadīja vecāku lauku mājās. Pēc pamatskolas beigšanas Meta turpināja izglītību Rūjienas ģimnāzijā, pēc tam Cēsu Skolotāju institūtā. Skolotājas darbu Meta sāka Puikules pamatskolā. Šeit 1944. gada rudenī viņu pārsteidza frontes tuvošanās, un, nesatiekot vairs savus tuviniekus, jaunā skolotāja devās bēgļu gaitās. Vispirms Meta nonāca bēgļu nometnē Dānijā, kur sagaidīja kara beigas un dabūja darbu lauksaimniecībā. Dānijā viņa arī satika savu nākamo vīru Jāni Ūdri.

Drīz sākās bēgļu pārvietošanās, un 1947.gada nogalē jaunais pāris nonāca Velsā, tur arī apprecējās. Laulībā piedzima dēls Jānis. Vīrs rada iespēju papildināt  izglītību Londonā, un Metai bija jāpaliek vienai ar bērnu Velsā, mitinoties bēniņu istabiņā. Pēc laika dzīves apstākļi pamazām uzlabojās, vīrs uzsāka darbu Imperial Chemical Industries, un radās iespēja iegādāties māju. Dzīve stabilizējās. Ģimene audzināja un skoloja dēlu, uzsāka aktīvu darbu latviešu sabiedriskā dzīvē, kļuva par „Daugavas vanagu” fonda biedriem. Meta dziedāja Londonas latviešu korī un piedalījās vairākos trimdas latviešu Dziesmu svētkos. Taču lielākais Metas aicinājums bija pedagoga profesija. „Skolotāja ar zvanu”- tā sevi dēvēja Meta. Viņa nostrādāja Londonas latviešu skolā no 1968. līdz 1990. gadam, kur mācīja latviešu valodu dažāda vecuma bērniem. Skolotāju sastāvam mainoties, viņa 1971. gadā uzņēmās skolas pārzines pienākumus, ko veica līdz 1984.gadam Darbs nebija viegls. Bērni nāca gan no latviešu, gan jaukto laulību ģimenēm, turklāt daži skolā ieradās ļoti neregulāri. Taču Meta nezaudēja enerģiju un allaž spēja atrast veidu, kā bērnus ieinteresēt latviešu valodas apguvē. Apbrīnojama bija Metas pacietība un uzņēmība, jo viņa nedzīvoja Londonā un katru otro nedēļu bija jāmēro garais ceļš no mājām St. Albans.

Meta aizgāja mūžībā 90 gadu vecumā 10.10.2010. Pēdējā gaitā Metu Ūdri izvadīja mācītāja Elīza Zikmane 2010. gada 19. oktobrī Wesr Harts krematorijā Garstonā.

Godinot sievas piemiņu, vīrs Jānis Ūdris dibina mūža stipendiju, kas novēlētas latviešu valodas un literatūras studentiem.

2015.gada vasarā Jānis Ūdris aiziet mūžībā. Atvadu vārdus Jānim Ūdrim lasiet šeit.