Mairas Zālītes-Turaids piemiņas stipendija
Ziedotājs atbalsta:
mūziku studējošos
...Mēs aiziesim, bet mūsu dziesma paliks.
Un sevi dzīvos mūžības vēl trīs
Un savu tautu sevim pieprasīs.
/Imants Ziedonis/
Mūzika ienes cilvēka Dvēselē plašumu, garā – spēku, sirdī – maigumu, prātā – gaismu un brīvību. Tā rodas, noteiktā ritmā mijoties melnbaltiem klavieru taustiņiem, kuri, klāt meistarībai liekot dvēseles siltumu un talanta mirdzumu, spēj radīt visbrīnišķīgākās skaņas. Gluži tāda - gan prieka un mūzikas burvības apdvesta balta, gan skumju un šķiršanās sāpju melna - ir bijusi Zālīšu ģimenes dzīve. Taču allaž šiem ļaudīm spēku un prieku devusi mūzika un dziesma - gan tad, kad 1944. gadā nācās atstāt tik mīļo Tēvzemi, gan no jauna vijot ģimenes ligzdu tālajā Austrālijā.
Taču viss, kas notiek Latvijā, Zālīšu ģimenei allaž ir bijis svarīgs, un par to liecina pagājušā gada pašā nogalē saņemtā labā vēsts no Andra Zālīša, kurš dibinājis stipendiju savas māsas Mairas Zālītes-Turaids piemiņai. Viņa atstājusi testamentu ar novēlējumu šo stipendiju piešķirt Mūzikas akadēmijas studentei, topošajai dziedātājai, jo gan pašai Mairai, gan viņas mātei Ritai Eriņai-Zālītei visu mūžu tuva bijusi mūzikas valoda.
Maira Zālīte-Turaids dzimusi 1944.gadā Valmierā Jura Zālīša, inženiera, un Ritas Eriņas-Zālītes, populāras Dailes un Operas teātru dziedātājas, ģimenē. Šī paša gada rudenī Zālīšu ģimenei nākas atstāt Latviju. Viņi nokļūst Vācijā un uzturas dažādās bēgļu nometnēs. Dažās no tām Juris Zālītis ir nometnes komandieris, bet ASV armijā kādu laiku veic inženiera darbu. Rita savukārt arī tālumā nespēj dzīvot bez mūzikas un dziesmas - viņa sniedz vairākus koncertus, arī Sabiedroto armijas komandierim ģenerālim Eizenhaueram.
1949.gadā Zālīšu ģimene ierodas Austrālijas galvaspilsētā Sidnejā. Atkal nākas dzīvot dažādās bēgļu nometnēs, līdz tēvs atrod civilā inženiera darbu Brisbenā, Kvīnslendā. Tur 1951.gadā pasaulē nāk dēls Andris Zālītis. Vecāki aktīvi iesaistās Brisbenas latviešu sabiedrības dzīvē - darbojas draudzē un dažādās organizācijās. Savukārt Maira sestdienās apmeklē Latviešu skolu, apgūst latviešu valodu un iepazīst savas Tēvzemes kultūru, vēsturi un ģeogrāfiju. 1965.gadā Maira beidz Kvīnslendas Universitāti, vēlāk iegūst arī bibliotēkzinātnes diplomu. Trīsdesmit divus gadus Maira nostrādājusi Kvīnslendas bibliotēkas universitātē. Viņa bija arī korporācijas Gaujmaliete biedre. Mairai visu mūžu bija tuva mūzika, viņa ļoti lepojās arī ar mātes Ritas Eriņas-Zālītes sasniegumiem šajā jomā, jo pat latviešu pazīstamais komponists Emīls Dārziņš augstu novērtējis dziedātājas talantu un vairākas solodziesmas veltījis viņas balsij.
Andris Zālītis vēlas piepildīt māsas sapni - dāvāt iespēju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā studēt topošajai dziedātājai. Viņš ir pārliecināts, ka Maira būtu priecīga par viņa lēmumu un ka stipendiāte spēs sasniegt augstos izglītības un profesionālos standartus, kurus ir izvirzījusi šī akadēmija. Tā savas pastāvēšanas gandrīz simts gados ir devusi Latvijas mūzikas dzīvei ievērojamus izpildītājmāksliniekus, un jācer, ka Zālīšu ģimenes dāsnums ļaus to skaitam piepulcēties vēl kādam talantam.