Kluso varoņu fonds

Latvijā dibinātā “Kluso varoņu fonda” mērķis ir cildināt un atbalstīt tās ģimenes, kuras, riskējot ar savu dzīvību, ir glābušas citus cilvēkus. “Kluso varoņu fonds” vēlas vairot pasaulē labo un cildināt cilvēcību, pretnostatot Otrā pasaules kara zvērību aprakstiem stāstus par ļaužu varonību, palīdzot saglabāt dzīvību citiem. Šī fonda dibinātāju - Eduarda Andersa un Pētera Bolšaitis - vadībā jau ir īstenojis vairākus projektus. Ir izdota Džona Haidena grāmata ,,Pauls Šīmanis” - skaudrs vēstījums par šo drošsirdīgo cilvēku, kurš cīnījās pret ekstrēmu vācu un baltiešu nacionālismu. Tā paver maz pētītu Baltijas vēstures nodaļu, kas šobrīd varētu būt īpaši svarīga jaunās Eiropas veidošanai. 2004. gadā grāmata pirmo reizi izdota angļu valodā, un tā tikusi godināta AABS (Association for Advancement of Baltic Studies), iegūstot gadskārtējo Atzinības balvu.

Eduards Anderss (Alperovičs) ir dzimis 1926 .gadā Liepājā. 1941. gada jūnijā viņš tikko izbēg no izsūtīšanas uz Sibīriju, bet, vāciešiem okupējot Latviju, būdams ebrejs, nonāk nāves briesmās. Tēvs viņu izglābj, nepatiesi apgalvojot, ka Eduarda māte nav ebrejiete, bet gan ebreju ģimenē uzaudzināta atradene. Taču viņa tēvu, kā arī 24 citus piederīgos nacisti nogalina. 1944. gadā Eduards kopā ar māti emigrē uz ASV. No 1955. Līdz 1991. gadam viņš strādā par ķīmijas profesoru Čikāgas Universitātē un nododas meteorītu un Mēness akmeņu izpētei. Viņam piešķirti dažādi akadēmiski pagodinājumi, tostarp biedra statuss ASV Nacionālajā zinātņu akadēmijā un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktora grāds. Eduards Anderss allaž dāsni ziedojis dažādiem projektiem. Latvijā iznākusi viņa grāmata “Latviešu vidū holokausta laikā” (“Amidst Latvians During the Holocaust”), kurā autors, spējot sajust kopīgu Latvijas, kopīgu cilvēcisku sāpi, vienlaikus izvērtē Latvijas un pasaules dramatiskos vēstures notikumus. Šī grāmata - pamats kvalitatīvi jaunai izpratnei latviešu un ebreju attiecībās. “Tikai divi procenti ebreju pārdzīvoja nacistu okupāciju. Es esmu viens no viņiem, un šis ir mans stāsts par tolaik piedzīvoto un pārdzīvoto, "teicis grāmatas autors Eduards Anderss.

Pēteris Bolšaitis 1944. gadā izceļoja uz Austriju, tad – uz Venecuēlu. Viņš studējis ķīmiskās inženierzinātnes Kalifornijas Tehnoloģiskajā institūtā (Caltech), pēc tam Delavēras universitātē ieguvis doktora grādu un strādājis par mācību spēku Maksa Planka Fiziskās ķīmijas institūtā Getingenē (Vācijā), Venecuēlas Pētniecības institūtā (IVIC) un Venecuēlas Centrālajā universitātē, kā arī Merilendas universitātē un Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā Amerikas Savienotajās Valstīs, ir Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis. Kopš 1993. gada Pēteris Bolšaitis darbojas Latvijā, atjauno un apsaimnieko ģimenes nekustamo īpašumu – Lāčplēša centru. 1997. gadā kopā ar sievu Īru pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Rīgā. Pēteris darbojas dažādās sabiedriskās bezpeļņas organizācijās – Latvijas Okupācijas muzeja fondā un studentu korporācijā Fraternitas Lettica. Paralēli darbībai sabiedriskajās organizācijās Pēteris Bolšaitis tulkojis grāmatas, arī Eduarda Andersa sarakstīto “Latviešu vidū holokausta laikā”. 2021. gada 9.septembrī Pēteris Bolšaitis devās mūžībā. Atvadu vārdus lasiet šeit.

“Kluso varoņu fonds” cildina varonību. Bet latviešu valodā vārds “varonis” cēlies no vārda “vara”, tātad - varonis ir tas, kuram ir vara pār sevi, un viņš var to, ko nevar citi - pirmām kārtām, nelokāmi un nesatricināmi visos laikos un apstākļos pastāvēt par cilvēcību. Tāpēc reizēm tas, kas tiek dēvēts par varonību un kas sajūsmina ar savu gara lielumu un vērienīgumu, nav nekas cits kā mierīga un nesatricināma, lepnuma un pašcieņas pilna cilvēcības slavināšana.