Metas Leontīnes Bungs (dzimusi Kalniņa; 1913–2003) un Dr. rer. nat. Jāņa Arvīda Bungs stipendiju nodibināja viņu bērni, pieminot savus vecākus.
Meta Kalniņa 1937. gadā pabeidza Latvijas Sarkanā Krusta māsu skolu Jelgavā, pusgadu vēlāk Jānis Arvīds Bungs absolvēja Ķīmijas fakultāti Latvijas Universitātē. Viņi iepazinās Zemgalē vasaras brīvdienās. 1939. gada Ziemassvētkos salaulājās Rīgā, Burtnieku namā.
Meta strādāja par bērnu māsu veselības kopšanas punktā Burtnieku namā, Jānis bija ķīmijas pasniedzējs un profesora Vanaga asistents Latvijas Universitātē. Piedzima bērni Dzintra un Jānis.
Kad 1944. gada PSRS armija ielauzās Latvijā, lai padzītu vācu armiju, un sākās bombardēšana, Bungu ģimene devās uz Zemgali, uz Vecsvirlauku, pie Jāņa vecākiem. Metas vecāki meitu Rīgā vairs nesastapa.
1944. gada oktobrī ģimene devās bēgļu gaitās un nonāca Austrumvācijā, Tīringenes apgabalā. Jānis Bungs sāka strādāt ķīmisko šķiedru fabrikā. Tika pārdzīvota smaga bombardēšana, zaudēta iedzīve. Lai nepaliktu PSRS ietekmes zonā, Jānis panāca latviešu bēgļu pārvešanu uz ASV pārvaldīto Dienvidvāciju. Pēc kara Jānis bija lektors UNRRA’s universitātē Minhenē. Darmštates tehniskajā augstskolā viņš veica pētījumus un, sekmīgi aizstāvot disertāciju, ieguva Dr. rer. nat. grādu. Meta turpināja medicīnas māsas darbu.
1950. gada Bungu ģimene izceļoja uz ASV. 1953. gadā viņi apmetas netālu no Klīvlendas. Būdami pārliecināti latvieši, Jānis un Meta aktīvi iesaistījās Latviešu biedrības darbā, apvienotajā evaņģēliski luteriskajā draudzē, akadēmiskajā kopā un Amerikas Latviešu apvienībā, arī latviešu dziesmu svētku organizēšanā. Jānis Bungs strādāja savā profesijā – bija vadošais pētnieks rūpniecībā, viņam ir 16 patenti. Publicēja zinātniskus rakstus un bija žurnāla Chemical Abstracts zinātniskais līdzstrādnieks. Meta brīvo laiku veltīja dārzam, īpaši simts rožu krūmiem. Ar mīlestību un latviskā garā, mudinot apmeklēt svētdienas skolu un skautu un gaidu nodarbības, tika audzināti bērni.
1972. gadā Meta ar meitu Dzintru apmeklēja Latviju, lai satiktu savu māti. Neilgi pēc ciemošanās Metas māte Ieva Kalniņa devās mūžībā.
Jānis Bungs nepaguva atgriezties Latvijā, viņš mira 1986. gada septembrī. Abi Bungu bērni dzīvo dzimtajā Rīgā un ir pārliecināti, ka stipendiāti, gluži tāpat kā viņu vecāki, centīsies iegūt labu izglītību, pilnveidot sevi kā personības un palīdzēs uzplaukt savai Tēvzemei.