Imanta Freiberga piemiņas stipendija

Patiess darītājs un labu pārmaiņu veicējs, klusais varonis – tā par datorzinātņu profesoru, eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dzīvesbiedru Imantu Freibergu saka cilvēki, kuri viņu pazina tuvāk. Viņa devums Latvijai ir ļoti nozīmīgs un daudzpusīgs, bet publiski ne tik zināms, jo viņš savus darbus skaļi neafišēja.

Viņš bija latvju dainu digitalizācijas aizsācējs jau tālajos 60. gados. Līdzās darbam zinātnē visu mūžu aktīvi iesaistījās sabiedriskās aktivitātēs, vienmēr bija uzticams atbalsts savai dzīvesbiedrei gan viņas prezidentūras laikā, gan visas kopdzīves garumā. Viņš ir arī vārda "dators" ieviesējs latviešu valodā. 

Dzimis 1934. g. 12. martā, Valmierā. Bērnību līdz 10 gadu vecumam pavadījis tēva mājās Jelgavā un pie vecvecākiem Rīgā. Pirmās skolas gaitas uzsācis Jelgavas skolotāju institūta paraugpamatskolā.

1944. gadā Freibergs kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet pēc Otrā pasaules kara beigām 1948. gadā pārcēlās uz Franciju, kur pabeidza mācības vidusskolā. 1954. gadā viņš emigrēja uz Kanādu un 1960. gadā absolvēja inženierzinātņu studijas Toronto Universitātē. Freibergs bija latviešu studentu korporācijas Latvia filistrs, aktīvi iesaistoties latviešu akadēmiskajā vidē ārpus Latvijas.

No 1961. līdz 1963. gadam viņš strādāja uzņēmumā IBM Monreālā kā datorzinātņu speciālists, savukārt vēlāk pievērsās akadēmiskajai darbībai, kļūstot par mācībspēku vairākās augstskolās, tostarp Kvebekas un Makgila Universitātē. Viņa profesionālā darbība galvenokārt bija saistīta ar programminženieriju, kurā tika veikta lielākā daļa zinātnisko pētījumu.

1975. gadā Freibergs ieguva doktora grādu. No 1974. līdz 1976. gadam viņš bija viesprofesors Monpeljē Universitātē Francijā, bet no 1982. līdz 1983. gadam — Oksfordas Universitātē Anglijā.

Šī stipendija ir veltīta viņa akadēmiskā mantojuma, zinātniskās izcilības un ieguldījuma inženierzinātņu un datorzinātņu attīstībā godināšanai, atbalstot jaunos talantus viņu izglītības un pētniecības ceļā.