Ilzes Vijas Kalniņas piemiņas stipendija

Ilze Kalniņa

Ilzes Kalniņas piemiņu dzīvesbiedrs Vitauts Kalniņš un pārējie ģimenes locekļi vēlējušies saglabāt, dibinot stipendiju Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas fakultātē studējošam jaunietim - šīs fakultātes maģistra programmu savulaik palīdzējusi dibināt Ilze Kalniņa. Kalniņu ģimenes sadarbība ar Vītolu fondu aizsākās jau 2007. gadā, kad Ilzei Kalniņai par sabiedrisko un akadēmisko darbu Latvijas labā kā Kanādā, tā Latvijā tika piešķirts Triju Zvaigzņu ordenis - arī toreiz Vītolu fondā tika dibināta stipendija.
Ilze Kalniņa ir dzimusi Rīgā 1940. gadā. Tuvojoties otrā pasaules kara beigām, viņa kopā ar ģimeni devās uz Zviedriju, vēlāk ceļš aizveda uz Kanādu. 1974. gadā Ilze Kalniņa Toronto Universitatē ieguva doktora grādu psiholoģijā. Viņa strādāja un veica pētniecības darbu  Harvardas Universitatē , tad kļuva par profesori Toronto Universitātes Medicīnas fakultātē Behavioural Science katedrā. Ilze Kalniņa aktīvi iesasitījās Kanādas latviešu sabiedriskajā dzīvē,  īpaši  gaidu kustībā. Kanādas Latviešu Centrā Toronto viņa dibināja un 10 gadus vadīja programmu ,,Sievietes Centrā”, viņa arī sniedza daudzus priekšlasījumus latviešu organizācijām par latviešu jaunatnes identitāti, audzināšanu un veselību.
1988.gadā Ilze sāka sadarbību ar kolēģiem Latvijā. Viņa ierosināja Veselības Ministrijai iesaistīties Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) Eiropas mēroga pētījumā par skolēnu veselību. Viņa sadarbojās arī ar PVO Veselību Veicinošo Skolu projektu. Ar kolēģiem Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedrā  Ilze izveidoja maģistra līmeņa studiju programmu sabiedrības veselībā. Viņas veikums tika augstu novērtēts - 2003.gadā viņa saņēma atzinības rakstus no Latvijas Veselības un Izglītības ministrijām, bet 2007. gadā Ilzei Kalniņai piesķīra Triju Zvaigzņu ordeni. Viņa ir autore vai līdzautore vairāk kā 50 zinātniskām publikācijām. Savstarpējā saskaņā un mīlestībā kopā ar dzīvesbiedru Vitautu Kalniņu tika izaudzināts un izskolots dēls Valdis, vecmāmiņas mīlestību un atbalstu saņēmuši arī mazbērni.

Ilzi un Vitautu Kalniņus vienoja ne tikai rūpes par ģimeni, bet arī interese par zinātni, jo arī Vitauts bija profesors Toronto Universitātē un pētnieks šūnu bioloģijā Medicīnas fakultātē. Tas deva iespēju uzstāties zinātniskās konferencēs visās pasaules malās, kā arī papildināt zināšanas citu valstu  universitātēs, tāpēc ģimene zināmu laiku varēja dzīvot Francijā, Skotijā un Somijā. Ilze un Vitauts bija arī kaislīgi ceļotāji, un šo ceļojumu laikā ne tikai bija iespēja iepazīties ar citu tautu kultūru un dzīves veidu, bet arī nostiprināt  priekšstatu par to, kas patiesi dzīvē ir svarīgs. Viņi  bieži ceļoja ar mugursomām ,devās pārgājienos pa kalniem, jo īpaši abiem patika kanoe braucieni, kas dažkārt  ilga pat vairākas nedēļas. Kopā ceļojumu laikā apskatītas vairāk kā 80 valstis. Dažus mēnešus pirms Ilzes aiziešanas Mūžībā, pēdējā kopīgā brauciena laikā, abi apmeklēja Bandu un Komodo salas Indonēzijā.


Visu mūžu Ilze interesējās arī par keramiku, taču allaž pietrūka laika, tāpēc tūlīt pēc aiziešanas pensijā viņa iestājās keramikas kooperatīvā Potters Studio. Ilze bija arī keramikas kursu dalībniece Haliburtonas School of Fine Arts, viņa iekārtoja virpošanas darbnīcu vasarnīcā un sāka piedalīties izstādēs ar gaumīgiem un izcili skaistiem darinājumiem. Tās ieskaitīja  vairākas Kanadas Latviešu Daiļamatnieku Savienības rīkotās izstādes. 


Zinot, cik svarīga ir izglītība un cik interesantu un bagātu tā padarījusi Kalniņu ģimenes dzīvi, Ilzes Kalniņas tuvinieki vēlas dāvāt kādam Latvijas  jaunietim iespēju piepildīt savus sapņus - gluži tāpat, kā viņi varējuši sasniegt savus. Kad 18. jūnijā Toronto centrā tika rīkots Ilzes Kalniņas piemiņas vakars un tikās viņas radi, draugi un kolēģi, lai atcerētos un pieminētu Ilzi un viņas dzīvi, ziedu vietā tika aicināts ziedot stipendijai, tādējādi apliecinot vēlmi saglabāt viņas vārdu un viņas paveiktos darbus nākotnei.