Jūlija Augusta and Dorotejas (dzim. Stankevičs) Asaru, Mārtiņa un Dzidras (dzim. Asaris) Ikvildu, and Voldemāra and Ainas (dzim. Asares) Paegļu piemiņas stipendiju fonds

Ģimene ir kā zari uz koka. Mēs augam dažādos virzienos, bet mūsu saknes ir vienotas. Vēlmi saglabāt savu dzimtas stāstu ir izlēmusi Kanādas latviete Dzidra Asaris-Ikvilds, kura mūžībā devās 2022. gada 7. decembrī un savā testamentā ir novēlējusi 1 275 000 CAD studentiem Latvijā. Pateicoties saņemtajam ziedojumam, Vītolu fondā tiks izveidotas stipendijas vecāku Jūlija Augusta un Dorotejas (dzim. Stankeviča) Asaru, vīra Mārtiņa un Dzidras (dzim. Asare) Ikvildu, māsas Ainas (dzim. Asare) un Voldemāra Paegļu piemiņai.

Dzidra dzimusi Jelgavā, Jūlija un Dorotejas Asaru ģimenē. Pateicībā par darbošanās armijas štābā Jelgavā un piedalīšanos Latvijas atbrīvošanā Tīreļpurvā, tēvs Jūlijs Asaris saņēma zemi un jaunsaimniecību Elejā. Tur Asaru ģimene sekmīgi saimniekoja 10 gadus, bet tēva sliktā veselība spieda lauksaimnieka darbu pārtraukt. Elejā Dzidra un māsa Aina pavadīja bērnību. Jau no mazotnes kopā ar vectēvu katru svētdienu viņas kājām devās uz Sesavas baznīcu. Lai skolotu abas māsas, Asaru ģimene pārcēlās uz Vircavu, vēlāk uz Slampi, kur māsa Aina pabeidz pamatskolu.

Diemžēl karam sākoties, Asaru ģimenei nācās atstāt Latviju, lai dotos bēgļu gaitās uz Vāciju. Līdz 1948. gadam ģimene mita Eslingenas nomentē, līdz radās iespēja izceļot uz Kanādu, Monreālu. Dzidra uzsāka darbu kā šuvēja. Īpašu uzmanību un panākumus viņa guva, veidojot dāmu apģērbu paraugus. Savā darbavietā Dzidra jutās piepildīta un uzturēja sirsnīgas attiecības ar saviem kolēģiem.

1950. gadā viņa aprecējās ar Mārtiņu Ikvildu. Savu dzīvi viņi turpmāk veltīja ģimenei, darbam un vissvarīgāk – Monreālas latviešu sabiedriskajai dzīvei. Mārtiņš Ikvilds ne tikai piedalījās biedrību un organizāciju dibināšanā, bet ilgus gadus bijis arī valdes loceklis Latviešu Nacionālā Apvienībā Kanādā un “Daugavas Vanagu” Monreālas nodaļā, kā arī Monreālas Latviešu biedrībā. Dzidra un Mārtiņš Ikvildi uzturēja nerimstošu patriotisma garu un neļāva Kanādas latviešu sabiedrībai aizmirst jaunatni, kas, viņuprāt, bija sabiedrības turpmākās pastāvēšanas galvenais spēks.

Dzidras mūžs pēc vīra nāves turpināja būt darbīgs – viņa bija Sv. Pāvila draudzes locekle, čakla DV Monreālas nodaļas vanadze, pensionāru apvienības, Sabiedriskā centra biedre. Viņai bija izcilas prāta spējas un interese par politiskajiem notikumiem pasaulē. Dzidra prata pavadīt laiku kopā ar radiem, draugiem, gan arī prieku rast vienatnē, lasot laikrakstu “Latvija Amerikā”. Viņa līdz pašām mūža beigām saglabāja skaidru prātu, stāstot par savu dzimtas vēsturi un daloties atmiņās par piedzīvoto.

Dzidra Asaris-Ikvilds mūžības ceļos devās 96 gadu vecumā. Viņa apbedīta Katskilu kapsētā blakus saviem mīļajiem. Vēl pirms nāves, savā testamentā, Dzidra vēlējās, lai dzimtas uzkrātie līdzekļi tiktu novēlēti Vītolu fondam. Pateicībā pieminam Asaru, Ikvildu un Paegļu dzimtas devumu Latvijas studentiem!

Jūlijs Augusts un Doroteja (dzim. Stankēviča) Asari

Jūlijs Augusts dzimis 1895. gada 15. augustā, Rankas pagastā. Uzaudzis sešu bērnu ģimenē – pieci brāļi un viena māsa. Mācījies Galgauskas-Adulienas skolā, vēlāk trīs gadus dzīvojis Rīgā. Pirmajam pasaules karam sākoties, Jūlijs Augusts tika iesaukts armijā. Galīcijas frontē cietis no indīgām gāzēm. 1916. gadā viņam izdevies pārnākt pie latviešu strēlniekiem. Jūlija vaigs ir glaudījis tēvu zemi gan Tīreļpurvā, kur kritis viņa vecākais brālis, gan Ložmetējkalnā, Nāves salā, Cēsu kauju laukos, gan citās atbrīvošanas ciņu vietās. Jūlijs Augusts apbalvots ar trīs Jura krustiem, Viestura ordeni.

1922. gadā Jūlijs Augusts atrada savu mīlestību un aprecējās ar Doroteju Stankeviču. Asaru ģimenei piešķīra jaunsaimniecību Elejā, kurā saimniekoja desmit gadus, bet veselības problēmu dēļ lauksaimniecību nācās pārtraukt. Viņš pievērsās biškopībai un šo darbu ar lielu veiksmi turpināja gan Latvijā, gan Vācija, kur rīkoja kursus, apmācot jaunos biškopjus. Asaru ģimene atstāja Latviju 1944. gadā, kur mita Vācijā, Eslingenas apkārtnē. Vēlāk izdevās izbraukt uz Kanādu, Monreālu. Viņa darbspējas tika novērtētas banku sektorā, kur strādāja līdz aiziešanai pensijā. Bet galveno dzīves piepildījumu Jūlijs Augusts guva latviešu sabiedrības stiprināšanā - viņš bija trīsvienības draudzes viens no dibinātājiem, “Daugavas vanagu” (DV) Monreālas nodaļas biedrs, aktīvi piedalījās arī citās organizācijās, sevišķi karavīru un invalīdu grupās. Jūlijs Augusts visur bija godāts, jo viņam piemita sirsnība un godīgums. Monrealiešus viņš aprūpēja ar latviešu grāmatām un daiļamatniecības darbiem. Jūlijs ar savu pārliecību iedvesmoja ne tikai apkārtējos, bet arī iesaistīja latviešu organizācijās arī savu ģimeni – sievu Doroteju un abas meitas Ainu un Dzidru.

1987. gadā Jūliju Asari izvadīt mūžībā bija ieradies liels paziņu un draugu pulks. Goda sardzē slavēja vanagi un visi, kas pateicībā nolika galvu priekšā Jūlija Augusta Asara mūža darbam latviešu sabiedrības labā.

Avots: 1987.12.01 Montreālas Latviešu Biedrības Ziņotājs, autors R. Karlsons

Voldemārs un Aina (dzim. Asaris) Paegles

Aina Paegle (dzim. Asaris) dzimusi 1922. gada 19. jūlijā Jelgavā Jūlija un Dorotejas Asaru ģimenē kā pirmdzimtā meita. Vēlāk seko māsa Dzidra. Asaru ģimenes likteņa līkloči veduši uz dažādām Latvijas vietām. Aina uzaugusi Elejā,  bet skolas gaitas Aina sākusi Vircavā, kur tēvs atver veikalu un skola atrodas tika dažu minūšu gājumā no mājām. Vircavā Asaru ģimene pavada četrus gadus. Tad pārceļas uz Slampi, kur Aina pabeidz pamatskolu. Savu izglītību turpina Rankas valsts mājturības skolā, kuru beidz 1941. gadā. Māsa Dzidra savu māsu raksturoja kā enerģijas pārpilnu, nekas viņai nebija par grūtu un visus pienākumus veica ar prieku, viņa bija pedantiska, katru darbu veica ar lielu rūpību. Abu māsu skaistos jaunības gadus pārtrauca Otrais Pasaules karš, kad 1944. gada 9. oktobrī bija jāatstāj vecāku iekoptais īpašums, jo to pārņēma vācu armija. Bēgļu gaitas tika aizvadītas Vācijā, kur Aina sāk strādāt nometnes administrācijā un piedalās dažādos sabiedriskos pasākumos. 1948. gadā Asaru ģimene izceļoja uz Kanādu, Monreālu, kur pavadīja savas dzīves turpmāko daļu. Ņemot tēva piemēru, Aina iesaistījās arī sabiedriskajā darbā – bija čakla DV Montreālas nodaļas vanadze, galvenā vanagu un pensionāru apvienības saimniece, Monreālas Latviešu biedrības locekle.

1950. gada Jāņos Aina Asare salaulājas ar Valdemāru Paegli. Abi 2010. gadā atzīmēja dimanta laulības jubileju.

Voldemārs Paegle dzimis Tukumā 1920. gada 19. oktobrī četru bērnu - viens brālis un divas māsa - ģimenē. Bērnu dienas aizvadījis ganu gaitās un lauku darbos, bet, pabeidzot skolu, uzsāka drēbnieka arodu uzņēmuma “Latvijas apģērbs” Tukuma nodaļā. Papildus tam, viņš darbojās Tukuma ugunsdzēsējos, sportoja, spēlēja kājbumbu Tukuma vienībā un dziedāja koros. Viņa māte reiz veltījusi viņam  vārdus: „Tevi mājās redzu tikai nakts melnumā!"

1943. gadā Voldemāru iesauca leģionā, bet dažas dienas vēlāk pienāca paziņojums, ka no iesaukšanas atbrīvots, jo viņa darbs esot nozīmīgāks par karošanu. Paziņojums pienācis par vēlu, jo jauniesauktais jau bija ceļā uz Ļeņingradas fronti. Līdz ar 15. divīzijas karotajiem, viņš izbradājis piesnigušos Pomerānijas laukus un bijis arī gūstā Putlosā un Cēdelgemā. Pēc gūsta viņš nonāk lielajā bēgļu nometnē Neištatē, Holšteinas apvidū, kur atsāka savu drēbnieka darbu, vēlāk kļūstot par darbnīcas vadītāju. Paveroties izceļošanas iespējām, Voldemārs devās uz Kanādu, Timinsas zelta raktuvēm. Līguma gadam beidzoties, tukumnieka jaunekļa prāts tiecās uz pilsētu Monreālu. Pilsētā darbu atradis Holt Renfjū kungu drēbju nodaļā, kur pēc nostrādātiem 37 gadiem Voldemārs devās pensijā.

Kanādā Voldemārs un Aina Paegles ir bijuši vieni no Monreālas latviešu sabiedrības čaklākiem darbiniekiem, kas, neskatoties uz savu lielo gadu nastu, ir vienmēr bijuši lielu soli priekšā citiem, daudz jaunākiem. Voldemārs bijis Monreālas pensionāru apvienības valdes priekšsēdis, 12 gadus ev. lut. draudzes priekšnieks, dziedājis korī, bijis Trīsvienības draudzes valdes loceklis, Monreālas DV nodaļas revīzijas komisijas priekšsēdis un Monreālas latviešu organizāciju padomes kasieris un MLB biedrs. Savukārt Aina ir bijusi Trīsvienības luterāņu draudžu locekle, čakla DV Montreālas nodaļas vanadze. Abi kopā ar vīru rūpējas par palīdzību Latvijā (Teteles pamatskolai, Lestenes brāļu kapiem, palīdzības saiņu sūtīšanā uz Latviju). Aina kopā ar vīru Valdemāru ir bijuši vieni no tiem latviešu pāriem, kuru darbības joma ir latviešu saime un par to viņi izpelnījušies vērienīgu atzinību.

Avots: “Latvija Amerikā” raksts “Čaklā montreāliete devusies aizsaules ceļos”(2011.01.08),  autors: M. Štauvers; “Latvija Amerikā” raksts “Voldemārs Paegle astoņdesmitgadnieks” (2000.11.11), autors: Skrastiņu Indulis