Gunāra Eižēna Bērzzariņa piemiņas stipendija
Pasaule ir apaļa, un varbūt tieši tāpēc ceļam, kurš tiek veikts nepārtraukti un mērķtiecīgi, gala nav - ir tikai turpinājums. Pasaule ir apaļa - kā bumba, kuru, pirmoreiz bērnībā paņemot rokās, var sajust nepārtrauktības un mūžīgas kustības līniju. Ir cilvēki, kuri šo spēju būt kustībā, būt dzīves un notikumu vidū saglabā visu mūžu, savu dzīves ritējumu veidojot aktīvu, darbīgu un turpinājumu sološu.
Tāds turpinājums Gunāra Bērzzariņa mūžam būs viņa testamentā paredzētie līdzekļi Latvijas jauniešu skološanai, kuri ļaus iegūt izglītību talantīgiem, bet mazturīgiem Latvijas jauniešiem. Savukārt Gunāra Bērzzariņa dzīves stāsts kļūs viņiem par pamudinājumu arī savu dzīves ceļu veidot tikpat radošu un mērķtiecīgu. Gunārs Bērzzariņš dzimis Rīgā, mācījies 1. Valda Zālīša pamatskolā un Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā. Tur tika gūtas izcilas zināšanas, taču atlika laika arī pievērsties sportam- Gunārs labprāt spēlēja ne tikai basketbolu, bet nodarbojās arī ar citiem sporta veidiem. Īpaši labi viņam padevās šaha spēle - 1943. gadā viņš pat uzvarēja Rīgas jaunatnes šaha čempionātā.
Tuvojoties Otrā pasaules kara beigām, Latviju nācās atstāt, taču vēlme izglītoties nezuda - Gunārs studēja Vācijā Getingenas (Goettingen) universitātē tautsaimniecību. Arī aizraušanās saglabājās-kopā ar draugiem tika izdots žurnāls ,,Šacha Pasaule”. 1947. gadā Gunārs Bērzzariņš izceļoja uz Austrāliju, strādāja Bonegillā, tad pārcēlās uz dzīvi Adelaidē. Kad 1949.gadā Melburnā sāka iznākt laikraksts ,,Austrālijas Latvietis”, Gunārs kļuva par tā līdzstrādnieku. Viņš piedalījās arī pirmā Austrālijas sporta kluba ,,Adelaides Latviešu Sports”’ dibināšanā un bija daudzus gadus šī kluba vadītājs vai sekretārs. 1950. un 1952. gadā Gunārs Bērzzariņš uzvarēja Adelaides šaha meistarturnīrā un noorganizēja pirmo Adelaides skolu komandturnīru. 1951. gadā GEB ieņēma 11. vietu Austrālijas šaha meistraturnīrā Brisbānē. Vairākus gadus Gunārs rakstīja par šahu Adelaides rīta laikrakstam ,,The Advertiser’’, vēlāk bija šī laikraksta regulārais ārštata basketbola reportieris. Viņš sarakstīja un izdeva grāmatu par olimpiskajām spēlēm ,,Melburna 1956”’.
1959. gadā Gunārs Bērzzariņš beidza Dienvidaustrālijas Tehnisko institūtu, specializējoties uzņēmumu finansiālajā vadībā, kas turpmāk bija viņa darba joma. Septiņdesmitajos gados Gunārs Bērzzariņš paralēli pamatdarbam bija lektors biroja menedžmentā un citos priekšmetos Dienvidaustrālijas Tehniskā institūtā, sarakstīja un izdeva grāmatu ,,Where to Dine in South Australia”.
Gunārs ir bijis arī Austrālijas Latviešu sporta pārvaldes vadītājs, darbojies arī Latviešu Apvienībās Austrālijā un Jaunzēlandē un Austrālijas Latviešu biedrības valdēs, ir LAAJ un Daugavas Vanagu mūža biedrs. Tad Gunārs pārcēlās darbā uz Melburnu, kur strādāja līdz aiziešanai pensijā. Viņš kļuva arī par sporta nodaļas redaktoru laikrakstā ,,Austrālijas latvietis’’, arī par pastāvīgu līdzstrādnieku rīta laikraksta ,,The Age”’ katru gadu izdotajā grāmatā ,,The Age Good Food Guide”’.1985. gadā Gunārs organizēja un vadīja Austrālijas latviešu sportistu grupu pirmajās Latviešu globālajās meistarsacīkstēs Garezerā, Mičigenā (Michigen), ASV. Kā sporta reportieris Gunārs Bērzzariņš piedalījies 7 olimpiskajās spēlēs, 7 pasaules basketbola meistarsacīkstēs, 5 Eiropas basketbola meistarsacīkstēs, tenisa Dēvisa kausa, dažādās vieglatlētikas un riteņbraukšanas sacensībās. Daļa no viņa sporta reportāžām sakopotas grāmatā ,,Draugos ar sportu piecos kontinentos”’.
Ceļošana bija viens no viņa iecienītākajiem hobijiem. Austrālijā Gunārs apmeklēja visas pavalstis, aizlidoja arī uz Jaunzēlandi. Parasti ceļojumi tika apvienoti ar kādu svarīgu notikumu sportā. Parasti pēc atgriešanās viņš rakstīja par ceļojumā apmeklētajām vietām, un šie raksti apkopoti grāmatā ,,Svešā zemē esot jauki”’.
Kopš 1990.gada, kad Latvija atguva neatkarību, Gunārs Bērzzariņš bieži viesojās Latvijā un ilgus gadus rakstīja ,,Austrālijas Latvietī” par saviem vērojumiem un iespaidiem. Šie raksti tika sakopoti grāmatā ,,Rīgas piezīmes”.1995. g. GEB ierosināja Austrālijas Latviešu sporta pārvaldei katru gadu piešķirt balvas vairākiem jauniem, apdāvināties Latvijas sportistiem individuālos sporta veidos. Tās finansēja gan LAAJ Kultūras fonds, gan Jāņa Tilika piemiņas fonds, gan Jāņa Daliņa piemiņas fonds- līdz šim apbalvoti 52 jaunieši, pēdējos četros gados arī viņu treneri.
Gunāra Bērzzariņa darbība tikusi augstu novērtēta - 1987. gadā PBLA viņam piešķīra Krišjāņa Barona prēmiju ,,Par īpašiem sasniegumiem sporta žurnālistikā”, bet 2012. gadā Gunārs Bērzzariņš saņēma Austrālijas ordeņa medaļu (OAM) par darbību sportā un latviešu sabiedrībā.
Pateicoties testamenta izpildītājam Goda konsulam Austrālijā Dr. Valdim Tomanim, tiek īstenota Gunāra Bērzzariņa griba - sniegt savu ieguldījumu Latvijas nākotnē un nodibināta stipendija, kuru uzticēts pārvaldīt Vītolu fondam. Tā ļaus izglītoties tādiem jauniešiem, kuri gluži tāpat kā šīs stipendijas dibinātājs uzskatīs, ka ne tikai sportā, bet ikvienā dzīves jomā ,,visdižākā cilvēka uzvara ir uzvara pār sevi”’(Platons).