Evarists Bērziņš 1934.gadā dzimis Rīgā. 1944. gada decembra beigās kopā ar vecākiem, māsu un brāli, emigrēja no Ventspils uz Vāciju, kur ģimene dzīvoja vairākās bēgļu nometnēs amerikāņu okupācijas zonā. Tur, starp citu, viņš pirmo reizi viņš satika Mārīti. 1951.gada novembrī ģimene iebrauca Amerikā, kur atkal nejauši kaimiņu pilsētā satika Mārīti. Evarists strādāja vairākās fabrikās un būvju firmās par strādnieku, divus gadus dienēja amerikāņu armijā. Pēc demobilizēšanas viņš paralēli iepriekšējam darbam studēja un beidza universitāti. Pēc studijām sāka strādāt valsts darbā Konektikutas pavalstī psihiatrisko slimnīcu pārvaldē. Pēc vairākiem gadiem viņš turpināja akadēmisko izglītību un beidza Jēlas universitāti ar maģistra grādu slimnīcu administrācijā. Satiekot trešo reizi Mārīti viņi nolēma apprecēties. Līdz pensijai Evarists strādāja bērnu un pieaugušo psihiatrisko slimnīcu pārvaldē un pētījumu darbos Jēlas universitātē.
Mārīte Bērziņa (dz. Palejs) 1936. gadā dzimusi Rīgā. Viņas tēvu, Latvijas armijas pulkvežleitenantu Marku Paleju, 1941. gada jūnijā komunisti izsūtīja uz Noriļskas raktuvēm Sibīrijā. 1944. gada rudenī Mārīte ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Ģimene dzīvoja vairākās bēgļu nometnēs amerikāņu okupācijas zonā. 1950. gada aprīlī ģimene izceļoja uz Ameriku un nonāca Konektikutā, kur pelnīja iztiku fabrikas un māju apkopēju darbos. Pēc ģimnāzijas beigšanas Mārīte apprecējās un sāka strādāt par sekretāri TIMEX pulksteņu rūpniecībā, kur viņa nostrādāja 39 gadus līdz aiziešanai pensijā. Apmeklējot lekcijas vakaros, nedēļas nogalēs un pa vasaru, ar uzslavu Mārīte trīs gadu laikā beidza universitāti „Uzņēmuma vadība” programmā. Pēc studiju beigšanas viņa firmā strādā kā kvalitātes kontroles speciāliste. Darba komandējumi aizveda daudzās Amerikas un arī citās pasaules zemju malās, kā, piemēram Portugālē, Skotijā, Ķīnā, Japānā u.c.
Mārītes tēvs pārdzīvoja katorgu un atgriezās Latvijā 1967. gadā Mārītei 1973. gadā vēl izdevās tēvu apciemot. Tēvs aizgāja mūžībā 1985. gadā. Mārītei no pirmās laulības ir divi bērni - dēls Marks, kurš pēc Mākslas akadēmijas beigšanas kļuva par gleznotāju, meita Lorraine, kura kā datorspeciāliste, seko un pārbauda Amerikas gaisa spēku satelītu raķetes.
1996. gadā Mārīte un Evarists aizgāja pensijā, bet turpināja nodarboties ar sev mīļām lietām- fotografēšanu, orhideju audzēšanu, ogu dārziņa apkopšanu, cītīgi sekoja sporta spēlēm, apmeklēja operu, latviešu dziesmu svētkus Amerikā un Latvijā, aktīvi darbojās vietējā latviešu luterāņu draudzē Vilimantikā.
2005. gada 1. septembrī Evarists un Mārīte Bērziņi dibināja vienu stipendiju.
2006.gada februārī fondā izskanēja sēru vēsts - Mārīte ir aizgājusi aizsaulē. 2007. martā Evarists, vēloties turpināt abu izlolotu sapni - uzcelt pieminekli rītdienai, dibināja Evarista un Mārītes Bērziņu mūža stipendiju, ziedojot neaizskaramā kapitālā $ 68000.
Evarists Bērziņš mūžībā devās 2016. gada 1.oktobrī.