Ata Bredovska stipendija

Atis Bredovskis dzimis 1933. gada 19. februārī Daugavpilī. Viņa vecāki Olga un Ernests bija Demenes pagasta “Trīkapčos”.
1940. gadā, kad Atim bija septiņi, viņa tēvs, mežzinis un aizsargs, tika apcietināts, ieslodzīts Daugavpils cietumā, tad, aizvests uz Krasnojarskas cietumu. Tēvam tika piespriests nāves sods, bet viņš mira pirms tā izpildīšanas

Ati ar māsu audzināja māte, vecvecāki un onkuļi.
Mācibas pamatskolā Atis Bredovskis uzsāk Demenē, turpina Vaiņodē, jo māte pēc tēva apcietināšanas bērnus aizsūta dzīvot pie vectēva uz „Leitžniekiem”, netālu no Vaiņodes

Tuvojoties kara beigām ģimene uzsāk bēgļu gaitas, ar kuģi no Ventspils dodoties uz Vāciju, lai nodrošinātu bērnus ar pārtiku, māte strādāja visdažādākos darbus. Tika pārdzīvoti gan lidmašīnu uzlidojumi, gan bombardēšana, gan apšaudes. Karam beidzoties, ģimene nokļūst Esslingenes bēģlu nometnē, kur Atis pabeidz pamatskolu un uzsāk mācības ģimnāzijā.

1949. gada rudenī Atis ar māsu un māti izceļo uz Kanādu, katrs ar mazu koferīti rokās ar visu šai pasaulē piederošo bagātību. Tajā laikā Kanāda neuzņēma sievieti ar diviem bērniem. Kanādas valdība katram iedeva divus dolārus, un viņu uzsāka dzīvi svešajā Kanādā.
Atis sāk strādāt Norandā, raktuvēs. 1950. gadā ģimene pārceļas uz Toronto, kur viņš iestājos tehnikumā, bet vakaros strādā.
Brīvajā laikā Atis trenējos airēšanā. Pirmā godalga airēšanā nopelnīta 1951. gadā. 1964. gadā, piedaloties Ziemeļamerikas meistarsacīkstēs airēšanā , tiek izcīnīti vairāki kausi.

1996. gadā Atis beidz aktīvās airēšanas gaitas un sāk veikt trenera un tiesneša pienākumus. Viņš bijis Kanādas un Ziemeļamerikas meistars šai sporta veidā, kā tiesnesis piedalījies Monreālas olimpiskajās spēlēs.
1957. gadā Atis Bredovskis uzsāk ģimenes dzīvi. Abi dzīvesbiedri Astrīdu uzaudzinājuši . divus bērnus- Arni un Anitu, kuriem abiem ir augstākā izglītība.

Atis Bredovskis pēc tehnikuma beigšanas strādājis par zīmētāju un dizaineru. Studējis vadības zinātnes Rayersona institūtā. 30 gadus vadījis “O’Connor Tanks Limited” uzņēmumu.
1998. gadā dzīvesbiedre Astrīda aiziet mūžībā.
Darbojoties Svētā Andreja draudzē, Atis iepazīstas ar atraitni Balvu Kūlu un dibina ģimeni.

Svētā Andreja draudzē darbojas kopš 1957. gada, dzied draudzes korī, bijis gan padomes priekšnieks, gan padomes loceklis.

Aktīvi Atis darbojas “Daugavas vanagu” Toronto nodaļā un Latviešu mednieku un makšķerēšanas klubā. Pēc tehnikuma pabeigšanas uzaicināts iestāties “Engeneering Technicians and Technologist” saimē, nu jau vairāk kā 50 gadus ir CET biedrs. Darbojas unir draugs akadēmiskajā vienībā “Līdums”.
2006. gada vasarā, viesojoties Latvijā, Atis satiekas ar savu bijušo klasesbiedru Vili Vītolu un kļūst par galveno organizatoru Pateicības braucienam uz Kanādu. 2006. gada novembrī Latvijā tiek dibināta Ata Bredovska stipendija. Savu lēmumu viņš pamato: „Esmu lielā pārliecībā, ka Latvijai jāizglīto jaunā paaudze. Darīšu visu iespējamo, lai Vītolu fonds turpinātos un veiktu visu iecerēto un vēl to, ko varam tikai iedomāties.”