Astrīdas un Gundara Strautnieku stipendija

Ziedotājs atbalsta:

studējošos no Raunas vai Auces novada

Gundars ir dzimis Raunā, Astrīda (Kaliņa) – Rīgā. Tuvojoties Otrā pasaules kara beigām, viņi devās bēgļu gaitās, dzīvoja dažādās bēgļu nometnēs, samierinājās ar iztikas un apavu trūkumu, piedzīvoja uzlidojumus un bumbu sprādzienus. Tomēr katrā bēgļu nometnē varēja apmeklēt latviešu skolu, turpināt iepazīties ar tautas bagātajām tradīcijām un kultūru.

Radās iespēja darboties skautu un gaidu organizācijās, sportot, nodibināt draudzību ar vienaudžiem, vienlaikus stiprinot nacionālo pašapziņu un tēvu zemes mīlestību.

Dzīvojot nometnēs, starp Strautnieku un Kaliņu ģimenēm izveidojās cieša un ilgstoša draudzība. 1950. gadā viņi visi ieceļoja Amerikā. Kaliņi apmetās Ņujorkā, Strautnieki – Misisipi pavalstī. Astrīda slēdza mūža draudzību ar Gundaru Strautnieku.

Atskatoties uz nodzīvoto, stipendijas veidotāji uzskata, ka ir milzīgu pateicību parādā saviem vecākiem, skolotājiem un daudziem sabiedriskajiem darbiniekiem par latvisko audzināšanu, jo latviskie tikumi, darba mīlestība, centība un apzinīga pienākumu pildīšana nodrošināja atalgojumu, kā arī tādu pensijas līmeni, kas sniedz iespēju atbalstīt dažādus latviskus pasākumus.

Ziedotāji uzskata: “Lielākais gandarījums ir turpināt atbalstīt Vītolu fonda centīgākos studentus cerībā, ka viņi nodrošinās mūsu mīļajai Tēvzemei gaišāku nākotni.”