Ādolfs Sīlis dzimis 1925. gadā, mācījies Elejas vidusskolā. 1942. gadā viņu iesauca dienestā Jelgavas apsardzības rotā. 1944. gadā Ādolfs emigrēja uz Austriju Klēgenfurtu, strādāja par instruktoru skolā, tika ievainots un kara beigas sagaidīja slimnīcā.
Pēc kara Ā. Sīlis divus gadus strādāja angļu armijas daļā par viesmīli. 1947. gadā viņš pārcēlās uz Angliju un strādāja lauksaimniecībā. Tad nāca piedāvājums, kas izmainīja visu Ādolfa dzīvi, - iespēja studēt. Trīs gadus viņš studēja Keitringas koledžā, ieguva pavāra specialitāti un diplomu menedžmentā. Ādolfs kļuva par uzņēmēju, kurš šodien Latvijā tiek raksturots kā biznesa ģēnijs ar spēju just. Kopā ar sievu Anitu izaudzināti trīs dēli, ģimenē aug divi mazbērni.
1949. gadā Ādolfs Sīlis sāka darboties trimdas latviešu “Daugavas Vanagu” (DV) fondā, kļuva par aktīvu biedru, vēlāk par DV fonda Londonas nodaļas priekšsēdi, tad par DV fonda Straumēnu nodaļas priekšsēdi, DV fonda valdes priekšsēža vietnieku un kultūras daļas vadītāju. Fonda valde viņam uzticējusi svarīgus projektus. Katrs ziedojums tika tālredzīgi apsaimniekots.
Viens no Ā. Sīļa lielākajiem ieguldījumiem labdarībā ir DV lauku īpašuma “Straumēni” izveidošana Anglijā. Tā ir vieta, kur mieru un mājvietu, sirds siltumu un medicīnisko palīdzību atraduši simtiem trimdas latviešu. Ā. Sīlis kopā ar brīvprātīgajiem palīgiem rūpējies, lai Anglijas latviešiem būtu īpašums, kurā sanākt kopā svētkos, kur organizēt seminārus, kursus un vasaras nometnes.
Kad Latvija atguva neatkarību, Ādolfs Sīlis ierosināja Rīgā izveidot viesnīcu „Radi un draugi”. Pasākumam atbalstu sniedza Anglijas DV fonds, kas ir viesnīcas īpašnieks. Ā. Sīlis kļuva par viesnīcas direktoru. Jau desmit gadus viņš braukā no Anglijas uz Latviju, vadīdams un pārraudzīdams darbu. Peļņa, ko dod viesnīca „Radi un draugi” tiek ieguldīta Latvijā un atdota ziedojumos labdarībai.
Ādolfs Sīlis ir īpašs cilvēks, tādu pasaulē ir maz. Viņš ir no tiem, kas spēj atnākt tukšā vietā un ar darbu panākt, ka viss sāk zelt un plaukt. Viņa izveidotā stipendija palīdz jauniešiem iegūt izglītību. “Bez izglītības cilvēks nebūtu nekas. Man žēl to jauno puišu, kas negrib mācīties.. Dzīvo paši savā mājā – Latvijā – un nemāk paņemt to, ko tā dod,” domā A.Sīlis. “Ja tu esi jauns, tev ir visas iespējas. Ir daudz jauniešu ar smagiem likteņiem. Domāju, ka viņiem ir jāpalīdz.”