Februāris
Ir aizsteidzies februāris, šogad par veselu dienu bagātāks. Ir mazliet snidzis, mazliet puteņojis, bet gana daudz ir bijis arī saules un gaišuma, jo ar katru dienu saules tecējums debesīs kļūst pamanāmāks. Un gaiss jau smaržo pēc pavasara. Pat sniegs smaržo pēc pavasara, un tad liekas, ka Tas tepat vien ir- tikai pavisam mazliet, un viss- piesaulītē tikko parādījušies sniegpulksteņi un pirmie gājputni, mājās atgriezušies, un uzziedējušās lazdas- viss tūlīt vēstīs par Atmodas atnākšanu. Taču Vītolu fondā par Atmodas uzvaru, par dāsnu un sirdsgudru cilvēku vēlmi rūpēties par savas Tēvzemes nākotni liecina ik mēnesis, ik diena.
JAUNĀS STIPENDIJAS
- Džeimsa Krogzemja piemiņas stipendija
Februārī tika izveidota Džeimsa Krogzemja piemiņas stipendija Alojas novada jauniešiem.Šo stipendiju, saņemot mantojumu, dibina izcilā pasaules apceļotāja un rakstnieka radinieki, un tās koordinatore būs Baiba Krogzeme-Mosgorda, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece. Stipendijas pamatā ir Džeimsa Krogzemja novēlējums Vītolu fondam 8535 EUR, kurus papildina radinieku Arvida Krogzema, Aināra Krogzema, Valda Vilcāna un Baibas Krogzemes-Mosgordas ziedojumi. Kopā saziedotie EUR 21 000 ļaus centīgiem un talantīgiem Alojas novada jauniešiem iegūt augstāko izglītību vides zinātnēs: bioloģijā, fizikā, ķīmijā.
Džeimss Krogzemis aizgāja mūžībā pagājušā gada pavasarī, maijā. Viņa 90. dzimšanas dienā, 9. decembrī, tuvinieki viņa atdusas vietā Alojas kapsētā atklāja piemiņas plāksni un vienojās, ka Džeimsa Krogzemja piemiņa tiks saglabāta vēl kādā piemineklī – ziedojumā Latvijas jauniešu izglītībai, ziedojumā Latvijas nākotnei. Pasaules braucējs un dzīves mākslinieks – tā viņu vērtē tuvinieki un draugi. Džeimsu Krogzemi raksturoja zinātkāre un dzīves enerģija, mobilizēšanās mērķa sasniegšanai, alkas pēc gara brīvības un drosme pieņemt radikālus lēmumus tās sasniegšanai, radošums, gara atjaunotne un, protams, dzimtās puses mīlestība. Sasniedzot savā dzīvē kādu jaunu virsotni, cilvēks ir laimīgs, taču ikkatra uzvara liek tiekties pēc arvien lielākiem sasniegumiem – tāda bija Džeimsa Krogzemja pārliecība. Viņa piemiņas stipendija būs atbalsts tiem Alojas novada jauniešiem, kam tiekšanās pēc allaž jaunām virsotnēm ir svarīgākais dzīves mērķis un uzdevums.
- Jāņa Imanta un Ausmas Jentes stipendija
Februārī Vītolu fonds saņēma ziņu arī par izcili dāsnu dāvinājumu- tas ir Jāņa Imanta Jentes testamentārais novēlējums 200 000 CAD Latvijas jauniešu izglītībai.To uzticēts pārvaldīt Vītolu fondam, un tas nozīmē, ka daudziem mūsu zemes jauniešiem būs lemts piepildīt savu sapni- iegūt augstāko izglītību. Gan Jānis Imants Jente, gan viņa dzīvesbiedre Ausma Jente allaž augstu vērtējuši izglītības lomu cilvēka dzīvē. Arī dzīves laikā Jānis Imants Jente daudz paveica dzimtenes labā, tāpēc, novērtējot Jāņa darbību latviešu labā Latvijā un ārzemēs, 2006. gadā Latvijas valdība piešķīra viņam Triju Zvaigžņu ordeni. Jāņa Imanta Jentes lēmumu testamentā atvēlēt līdzekļus Latvijas jauniešu izglītībai atbalsta arī viņa tuvinieki. Savukārt lielu palīdzību dokumentu kārtošanā Jentes ģimenei un Vītolu fondam sniegusi Latviešu kredītsabiedrības valde. Bet īpaša pateicība pienākas Mārim Pauderam, kurš allaž konsultē un atbalsta visus Kanādas latviešus, kuri vēlas dibināt stipendijas Latvijas jauniešu atbalstam izglītības iegūšanā. Šī stipendija- nozīmīgs atbalsts Jāņa Imanta Jentes Tēvzemes jauniešiem- mūsu zemes nākotnei, un vienlaikus tā ir apliecinājums īstena latvieša dzimtenes mīlestībai.
- Anitras Liesmas Izoldes Leksers testamentārais novēlējums
15. februāris Vītolu fondā kļuva par dienu, kuru nākotnē ar dziļu pateicību pieminēs tie jaunieši, kuriem būs lemts studēt par līdzekļiem, kuri Vītolu fondam tika novēlēti Anitras Liesmas Izoldes Leksers testamentā. Šīs stipendijas saņems topošie mediķi un inženierzinātnēs studējošie. Anitra Liesma Izolde Leksers (dz. Bankavs) dzimusi 1923. gadā Latvijā, Liepājā. 1944. gadā nācās pārtraukt mācības un ierasto dzīvi un kopā ar vecākiem Hermani un Līnu doties bēgļu gaitās. Viņi nokļuva Kanādā, un sākums tobrīd svešajā zemē bija grūts. Taču, pateicoties pašas uzņēmībai un darbagribai, izdevās uzsākt biznesu skaistumkopšanas jomā. Anita nodibināja ģimeni ar Kārli Leksers- viņš veiksmīgi darbojās būvniecības biznesā. Vēlāk Anita Leksers studēja Toronto universitātē, lai iegūtu skolotājas izglītību. Visu mūžu viņa ziedoja dažādiem labdarības projektiem, īpaši dāsni tika atbalstīta Svētā Jāņa Latviešu luterāņu baznīca un Latviešu Kultūras centru Kanādā. Anita Liesma Izolde Leksers aizgāja Mūžībā 2015. gada 15. septembrī 92 gadu vecumā un atdusas Toronto Jorkas kapos. Tagad viņas atstātais ziedojums būs nopietns atbalsts tiem Latvijas jauniešiem, kuriem arī netrūkst mērķtiecības, uzņēmības un centības, lai piepildītu savus sapņus.
- Vilmas un Jēkaba Ķiršu piemiņas stipendija
Bet ziedotājs Kārlis Ķirsis, savulaik dibinot stipendiju savu vecāku Vilmas un Jēkaba Ķiršu piemiņai, teica: ,,Ar šo stipendiju vēlos palīdzēt uzsākt savu ceļu kādam Latvijas jaunietim. ’’ Vēlāk ziedotājs izlēma atbalstīt jau trīs jauniešus, un šobrīd vēlas turpināt sadarbību, ziedojot nākošā gada stipendijām. Viņš vasarā viesojās Latvijā, tikās ar saviem stipendiātiem un pārliecinājās, ka sniegtais atbalsts tiek augstu novērtēts un jauniešu apgūtās zināšanas ir nopietns ieguldījums Latvijas nākotnē. Ziedotājs Kārlis Ķirsis savulaik stipendiju dibināja, ar pateicību pieminot visus labos cilvēkus–gan radiniekus, gan draugus, gan skolotājus, kas viņam savulaik palīdzējuši izvēlēties pareizo ceļu un izskoloties, kļūstot par izglītotu un veiksmīgu cilvēku. Tagad par šādu cilvēku- dāsnu labās gribas cilvēku- vairākiem Latvijas jauniešiem kļuvis viņš pats.
- Liepājas ebreju biedrības stipendija
Latvijā dibinātā ,,Kluso varoņu fonda” mērķis ir cildināt un atbalstīt tās ģimenes, kuras, riskējot ar savu dzīvību, ir glābušas citus cilvēkus. ,,Kluso varoņu fonds” vēlas vairot pasaulē labo un cildināt cilvēcību, pretnostatot Otrā pasaules kara zvērību aprakstiem stāstus par ļaužu varonību, palīdzot saglabāt dzīvību citiem. Šī fonda dibinātāji- Eduardu Anderss un Pēteris Bolšaitis. Pagājušā gada vasarā "Kluso varoņu fonds" ir dibinājis arī Liepājas ebreju biedrības stipendiju maznodrošinātiem, bet spējīgiem jauniešiem, kuru uzticēts administrēt Vītolu fondam. Stipendijai ziedojusi holokaustu pārdzīvojušu liepājnieku meita, kuras ģimenei 1948. gadā laimējās izbraukt uz Izraēlu. Kaut gandrīz visi viņu tuvinieki tika holokaustā iznīcināti, tie savai meitai allaž mācīja neturēt naidu ne pret vāciešiem, ne latviešiem. Kad ziedotāja nesen saņēma nelielu, negaidītu naudas summu, viņa, pati palikdama anonīma, nolēma to veltīt kādam Latvijas jaunietim ar īpašām vajadzībām neatkarīgi no viņa tautības vai ticības, lai palīdzētu gūt augstāko izglītību. ,,Ciešanas skar cilvēkus neatkarīgi no viņu izcelsmes," ziedotāja uzskata, un viņai ir pamats to teikt- viņa pati dzimusi koncentrācijas nometnē kā bērns invalīds, un viss mūžs ir bijis nepārtraukta cīņa par iecerētā īstenošanu. Stipendiju saņēma Ričards Mauriņš, kurš pavasarī pēkšņas slimības dēļ dažu dienu laikā tika piekalts pie ratiņkrēsla. Pašlaik Ričards studē RTU Informācijas tehnoloģiju studiju programmas 1.kursā. Stipendiātam labdare raksta: "Tas ir liels pārdzīvojums pēkšņi zaudēt fiziskās spējas, un grūtību pārvarēšana prasa lielu dvēseles un gribas spēku. Es ceru, ka, ja Ričards spēs pārvarēt savus ierobežojumus, viņš vēlāk arī pats centīsies palīdzēt citiem līdzīgi cietušajiem.” Šī stipendija- apliecinājums tam, ka arī viens cilvēks ar savu personīgo izvēli un apņēmību var mainīt pasauli uz labo pusi un ļaut kādam citam īstenot sapņus.
,,Kluso varoņu fonds” ir īsteno vairākus projektus. Ir izdota Džona Haidena grāmata ,,Pauls Šīmanis”, šī gada nogalē nāks klajā Annas Žīgures grāmata „Latvijas klusie varoņi” . Liels ieguldījums gan latviešu, gan ebreju tautas vēstures saglabāšanā ir arī datu bāzes izveide, kas apkopo to cilvēku dzīvesstāstus, kuri glāba citus- tā tiek nemitīgi papildināta ar jauniem faktiem un likteņstāstiem.
26. februārī Rīgas domē notika grāmatas “Pauls Šīmanis” prezentācija. Pauls Šīmanis- vācbaltiešu politiķis un žurnālists, kurš pelnījis atzinību kā ievērojama personība ne tikai Latvijas un Baltijas mērogā, bet gan visā Eiropā. Pauls Šīmanis bija kaismīgs Baltijas valstu neatkarības atbalstītājs, totalitārisma un jebkāda politiska ekstrēmisma pretinieks. Šīmanis sāka diktēt savas atmiņas Valentīnai Freimanei, jaunai ebreju tautības sievietei, kura nacistu Latvijas okupācijas laikā bija atradusi patvērumu Šīmaņu mājā. Džona Haidena sarakstītā grāmata par šo drošsirdīgo cilvēku paver maz pētītu Baltijas vēstures nodaļu. 2004.gadā grāmata pirmo reizi izdota angļu valodā, un tā tikusi godināta AABS (Association for Advancement of Baltic Studies) ar gadskārtējo Atzinības balvu. Lai ar šo izcilo personību varētu iepazīties lasītāji Latvijā, šim projektam ir ziedojuši 14 fondi un organizācijas un 79 privātpersonas, arī daudzi Vītolu fonda ziedotāji
SARĪKOJUMI
16.02. Trešo reizi tiek pasniegtas Draudzīgā aicinājuma stipendijas
16. februārī jau trešo reizi tiek piešķirtas arī Draudzīgā aicinājuma fonda stipendijas. Šogad pasākums notikaVidzemes koncertzālē "Cēsis",. Ziedotāji ir Mūrmaņu un Sikšņu ģimenes, kuras novēlējušas stipendijas par izciliem sasniegumiem mācībās Cēsu rajona 27 vidusskolu klašu skolēniem no deviņām bijušā Cēsu rajona skolām: Cēsu Valsts ģimnāzijas, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas, Cēsu Pilsētas, Jaunpiebalgas, A.Kalniņa Cēsu Mūzikas, Vecpiebalgas, Raunas, Priekuļu un Nītaures vidusskolām.Katrs skolēns semestrī saņem stipendiju 250 eiro, kas tiek izmaksāta katru mēnesi, no janvāra līdz maijam. Kopējais stipendiju fonds semestrim ir 6750 eiro.Stipendiātu vidū ir 6 jaunieši, kuri šo stipendiju saņem jau trešo reizi, 15 jaunieši-stipendijas otrreizēji saņēmēji un vēl 6 skolēni, kuri par stipendiātiem kļuva pirmo reizi.Sarīkojumā izcilu koncertu sniedza A. Kalniņa Cēsu Mūzikas skolas audzēkņi. Draudzīgā aicinājuma fonda priekšsēdētājs Jānis Endele svētku uzrunā aicināja skolēnus domāt par patriotismu, bet ziedotāja Kristīne Mūrmane runāja par vērtībām, īpašu paldies veltot stipendiātu vecākiem.Saņemot stipendiju, stipendiāte, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Arta Alksnīte, teica: „Joprojām ticu, ka reiz arī es varēšu ne tikai ņemt, bet arī dot, jo, kā Rainis ir teicis- „es ritu, ritu, mūžam ritu, ņemot un dodot topu par citu…”.”
TIKŠANĀS
11.02.Tikšanās ar Juri Petričeku
„Ja tu cilvēkam uzticies, viņš šo uzticību simtprocentīgi dod atpakaļ,” tā reiz teicis ilggadējs Vītolu fonda draugs un dāsns ziedotājs Juris Petričeks. Šīs savstarpējās uzticības un cieņas apliecinājums- Jura Petričeka viesošanās fondā 11. februārī. Ziedotājs ir dibinājis vairākas stipendijas - dzīvesbiedres Ritas Petričekas piemiņas stipendiju, Bertrama un Lidijas Rozenbergu piemiņas stipendiju un Jevgenija un Olgas (Rubenes) Petričeku piemiņas stipendiju. Savukārt 26.februārī ziedotājs rīkoja tikšanos ar saviem trīs stipendiātiem- topošo zobārstu Edgaru Poikānu un ķīmijas studentēm Egiju Stepiņu un Estefaniju Bogdanovu. Par pēcpusdienu kopā ar ziedotāju stipendiate Estefanija rakstīja: "Notika lieliska tikšanās ar lielisku cilvēku - Juris ir satriecošs! Ar viņu var gan pasmieties, gan nopietni parunāt. Paldies Jurim par ļoti jauku pēcpusdienu!".
11.02. Tikšanās ar ziedotājiem Astrīdu Jansoni un Valdi Bērziņu
11. februārī stipendiātus uz svētku vakariņām aicināja Astrīda Jansone, Laimona Jansona stipendijas dibinātāja- viņu ar Vītolu fondu jau ilgus gadus saista patiesa draudzība un sadarbība vairākās jomās, un Valdis Bērziņš, Latviešu fonda pārstāvis Latvijā. Šī tikšanās sniedza abpusēju gandarījumu un kārtējo reizi apliecināja, ka no sirds veikti labi darbi ir savstarpējo attiecību skaistuma pamats.
17.02. E-klases intervija ar Vītolu fondu
Sākot ar 2016.gadu arī E-klase sniegs ieguldījumu Latvijas jauniešu izglītošanā, dibinot E-klases stipendiju un palīdzot iegūt augstāko izglītību vienam erudītam un mērķtiecīgam jaunietim. ,,..redzam, cik svarīgs ir kopējais atbalsts skolēnam tā izglītības un arī dzīves ceļā. Lēmums piešķirt stipendiju ir saskaņā ar E-klases ikdienas darbības mērķiem, tāpēc ceram, ka tas sniegs gandarījumu arī mūsu klientiem - E-klases lietotājiem,” pieņemot šo lēmumu, norādījis E-klases vadītājs Jānis Kaģis. 17. februārī norisinājās saruna ar E- klases žurnālisti Aneti Kluci par Vītolu fonda mērķiem un darbību Latvijā. Pilnu intervijas tekstu ir iespējams izlasīt portālā www.eklase.lv sadaļā „Intervijas”
Mīļš paldies E-klases kolektīvam!
18.02. Ziedotāja Rita Kaimiņa tiekas ar stipendiātiem.
Ziedotāja Rita Kaimiņa - tik ļoti dāsns un sirsnīgs cilvēks, un viņai piemīt tā reti sastopamā prasme pasauli ap sevi darīt gaišāku un laimīgāku. Viņa ne tikai dibinājusi vīra Egona Kaimiņa stipendiju, bet arī regulāri tiekas ar savas dibinātās stipendijas saņēmējiem svinīgā un savstarpējas mīlestības un uzticēšanās pilnā atmosfērā. Arī 18. februārī ziedotāja tikās ar saviem stipendiātiem - šoreiz restorānā ,,Spārnos”’. Šķiet, zīmīgs ir arī pats restorāna nosaukums - sniedzot atbalstu jauniešiem, Ritas kundze viņiem tiešām ir dāvājusi spārnus, lai lidotu tālu, droši un pārliecinoši. Bet savulaik par savu dzīvesbiedru Egonu Kaimiņu Ritas kundze teikusi: ,,Nezinu nevienu citu, kas tik ļoti mīlētu līdzcilvēkus un tik daudz viņiem palīdzētu. Egons nekad nelielījās ar paveikto, un viņa inteliģencei un izdomai nebija robežu, viņš manu dzīvi darīja bagātu…” Šobrīd to pašu gan stipendiāti, gan Vītolu fonda ļaudis var teikt par savu ziedotāju, apliecinot vispārzināmo patiesību, ka patiesa cilvēkmīlestība ir pati lielākā bagātība uz šīs pasaules.
22.02. Vītolu fondā viesojas ziedotājs Edvīns Samulis.
Edvīns Samulis ar izcilības stipendijas saņēmējiem 2015.gadā
22. februārī Vītolu fondā viesojās ziedotājs Edvīns Samulis. Jau kopš 2007. gada viņš piešķir īpašas stipendijas - par izcilību. Edvīns Samulis, ekonomikas zinātņu doktors, pats allaž ir bijis izcils savā jomā un nu augstu novērtē stipendiātu centību un sasniegumus. Daudzpusīgās un izcilās zināšanas savulaik ļāvušas Edvīnam Samulim kļūt par veiksmīgu uzņēmēju, šobrīd viņš ir Banku augstskolas goda profesors, BA, LU, RTU valsts pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājs, vairāku SIA valdes loceklis, bet galvenokārt - mecenāts, labdaris, talantīgu jauniešu atbalstītājs. Edvīna Samuļa stipendijas par izcilību jau saņēmuši 205 studenti, stipendijām kopā ziedots vairāk kā 120 000 EUR. Arī šogad ziedotājs Edvīns Samulis aicinās izcilniekus uz pasākumu ,,Stipendija par izcilību”. Uz šīm stipendijām pretendē vairāk kā 100 jaunieši, kuru vidējais vērtējums studijās ir virs 9 ballēm, taču izcilības stipendija ik gadu tiek piešķirta tikai 15 labākajiem stipendiātiem.
26.02. "Mandatum Life" tiekas ar stipendiāti
Dzīvības apdrošināšanas kompānijas „Mandatum Life” kolektīvs tikās ar savu stipendiāti, Rīgas Tehniskās universitātes studenti Santu Kromāni sirsnīgā un interesantā pēcpusdienā. Stipendiāte tika iepazīstināta ar uzņēmuma darbību, kā arī tikšanās tika iemūžināta fotogrāfijās. Stipendiāte Santa par tikšanos raksta: „Tā bija tiešām īpaša diena! Mandatum Life filiālē mani sagaidīja vadītāja Ilona Stare ar personālu. Tikšanās laikā uzzināju vairāk par Mandatum Life darbības sfēru, kā arī pie tējas tases sirsnīgi aprunājāmies. Esmu sajūsmā par to, cik profesionāla un neaprakstāmi atsaucīga, un pozitīva ir Mandatum Life komanda!Jūtos iedvesmota un motivēta sasniegt savus izvirzītos mērķus!”
„Mandatum Life” stipendiju nodibināja 2013. gada novembrī. Uzņēmums ir dzīvības apdrošināšanas kompānija, kas Somijā un Baltijas valstīs piedāvā investīciju un dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus. „Mandatum Life” sniegtos pakalpojumus izmanto 250 000 privātpersonu un 25 000 juridisko klientu. Kompānijā strādā vairāk kā 500 profesionāļu, par ieguldījumu pārvaldi gādā 80 investīciju eksperti. „Mandatum Life” pārvaldīto aktīvu apjoms ir vairāk kā 10 miljardi EUR.
AKTUĀLI
22.02. Gadskārtējais KPMG audits Vītolu fondā
No 22. līdz 25. februārim Vītolu fondā norisinājās gadskārtējais KPMG audits. Paldies par darbu vecākajai projektu revīzijas vadītājai Irēnai Sarmai, revidentei Dainai Rukai un Lienei Irbei!
23.02. Viļa Vītola intervija "Rīgas un Apriņķa Avīzei"
Februāra nogalē Vītolu fonda dibinātājs Vilis Vītols sniedza interviju "Rīgas un Apriņķa Avīzei", kurā viņš dalījās pārdomās par patvēruma meklētājiem, nodokļiem un to, kas jādara gan latviešiem, gan eiropiešiem, lai paliktu par tiem, kas mēs esam. Lai izlasītu pilnu intervijas tekstu, spiediet uz zemāk atrodamo linku:
VEIKSMES STĀSTI
Februārī piedāvājam Jums iepazīties ar bijušā stipendiāta Mārtiņa Lagzdona pieredzi. Mārtiņš ir bijis Zvejnieku ģimenes stipendiāts no 2003. līdz 2006.gadam. Absolvējis Liepājas Universitātes Tūrism vadības studiju programmu. Ir atgriezies dzimtajā Saldus novadā, kura attīstība šobrīd ar prieku velta savas zināšanas un enerģiju, un atspēko mītu par to, ka darbs bibliotēkā, iespējams, kādm šķiet vienmuļš un neinteresants. Mārtiņš tā arī saka: "Esmu vietā, kur, šķiet man ir jābūt. Nenožēloju, ka savus pirmos 10 darba gadus esmu pavadījis lauku pagasta bibliotēkā un pēc studijām esmu atgriezies mājās.".
Esmu Mārtiņš Lagzdons, Saldus novada Kursīšu pagasta bibliotēkas-informācijas centra vadītājs, Vītolu Fonda bijušais stipendiāts. Saņēmu Zvejnieku ģimenes stipendiju no 2003. līdz 2005.gadam. Stipendija bija atspaids studiju laikā, jo esmu no četru bērnu ģimenes- esmu jaunākais, un ne vienmēr mums gāja viegli.
2003.gadā uzsāku studijas Liepājas Pedagoģijas akadēmijā tūrisma vadību un domāju, ka darbošos tūrisma jomā, bet dzīvē sanāca savādāk. Dzimtā pagasta vadītājs uzaicināja darbā atjaunotajā bibliotēkā-informācijas centrā, jo vēlējās paplašināt tā iespējas informācijas jomā. Sākumā šķita, ka tas būs tikai pagaidu darbs uz studiju laiku, bet esmu tur jau 10 gadus un esmu atradis savu aicinājumu. Arī Kursīšu pagasta vadība nav nožēlojusi, ka pieņēma mani darbā- tā allaž atbalsta aktivitātes un ieceres un vairākkārt apliecinājusi, ka esmu īstajā vietā.
Kādam varbūt liksies, ka darbs bibliotēkā ir neinteresants, ka tur strādā tikai kundzītes gados, taču tā nav. Darbs bibliotēkā ir interesants un daudzveidīgs, tajā arvien vairāk parādās jauni, zinoši un atraktīvi cilvēki. Šī profesija mainās un pilnveidojas. Tā ir iespēja strādāt ar cilvēkiem, rakstīt projektus un īstenot dažādus pasākumus un izstādes, tikties ar interesantiem cilvēkiem un darīt daudz neparastu lietu, jo katra diena var nest dažādus pārsteigumus, jo katram ir savi iemesli, lai izmantotu un apmeklētu bibliotēku. Kad jau biju kādu laiku nostrādājis bibliotēkā, sapratu, ka nepieciešams papildināt zināšanas šajā jomā, un tā 2008. gadā uzsāku studijas Latvijas Universitātē un ieguvu profesionālo maģistra grādu informācijā un bibliotēkzinībās, un tā mana profesionālā pilnveide turpinās.
Ja kļūst vienmuļi vai garlaicīgi, var piedalīties kādās ,,trakās” aktivitātēs vai pasākumos, kāda bija arī dalība apmācībās ārzemēs, iesaistīšanās projektos. 2010.gadā, startējot konkursā, bija iespēja piedalīties bibliotēku apmācību projektā ,,Līderu un inovatoru programma”- veselu mēnesi piedalījos pieredzes braucienā un mācībās Mortensona Centrā Ilinoisas universitātē ASV un realizēju starppagastu bibliotēku projektu „3i- ieraugi, iekadrē, ievieto”. Desmit gadu laikā organizēti vairāki 10 pasākumi un izstādes, rakstīti projekti, prezentēts darbs un uzņemti ciemiņi no novada, Latvijas un pasaules, attīstīts sadarbības tīkls bibliotēkas pakalpojumu pilnveidei, darīti lieli un mazi darbi.
Strādājot esmu nonācis pie secinājuma, ka svarīgākais ir darīt darbu, kas tev patīk, un man patīk tas, ko es daru, jo, realizējot savas idejas un ieceres, varu palīdzēt citiem piepildīt viņējās – apgūt iemaņas darbā ar datoru, iemācīties valodas, kulturāli bagātināties, tiekoties ar personībām, darboties radošajās darbnīcās. Darbs bibliotēkā man ir pavēris iespēju tikties ar daudz pazīstamiem cilvēkiem, pilnveidoties un uzzināt daudz jauna, tas liek interesēties par jaunumiem un aktuālo, jo nākas strādāt ar dažādiem cilvēkiem.
Darbs sasaucas ar manām brīvā laika pavadīšanas interesēm, jo patīk apmeklēt kultūras pasākumus, teātri un tos organizēt, interesējos par vēsturi un novadpētniecību. Darbojos pagasta amatierteātrī. Esmu arī biedrības “Kursīšu attīstības biedrība “KABata”” valdes priekšsēdētājs, kuras darbības mērķis ir sekmēt un attīstīt pagasta dzīvi, pilnveidot iespējas, palīdzēt citiem. Vadu Latvijas Bibliotekāru biedrības Kurzemes nodaļu.
Manu darbu bibliotēkā novērtē gan pagasta iedzīvotāji, gan kolēģi, gan citas institūcijas. Saņemti vairāki apbalvojumi un pateicības, kas parāda, ka darbojamies vajadzīgajā virzienā, esam pamanīti un novērtēti. 2015.gadā saņēmu Saldus novada domes pateicību par mērķtiecīgu, nesavtīgu, iniciatīvas un radošuma pilnu darbu Saldus novada kultūras dzīvē, atzīmējot 10 gadu darba jubileju, 2011.gadā biju Saldus novada Gada kultūras darbinieks - 2011, 2008.gadā saņēmu Reģionālās Attīstības un Pašvaldību lietu ministrijas Goda diplomu „Par daudzveidīgas un kvalitatīvas dzīves, izglītības un kultūras vides attīstības nodrošināšanu”, 2008.gadā - Saldus rajona padomes Atzinības rakstu „Par nozīmīgu veikumu Saldus rajona kultūrvides veidošanā”, 2007.gadā – LNB Atbalsta biedrības balvu konkursā „PAGASTA BIBLIOTEKĀRS – GAISMAS NESĒJS” Kurzemes reģionā, bet 2006.gadā – Kursīšu pagasta padomes atzinības rakstu „Gada kursīšnieks kultūrā 2006”
Nekas jau nebeidzas, un es neapstājos pie sasniegtā, jo plānos ir jaunas ieceres - ceru reiz izdot grāmatu par savu dzimto pagastu, mācīt mīlēt grāmatu bērniem, bagātināt un pilnveidot kultūrvidi pagastā.
Domāju, katrs pats atrod sev vietu dzīvē, nenosodu tos, kuri dodas uz lielpilsētu vai ārzemēm - katrs pats ir savas laimes kalējs, bet galvenais - lai izdodas atrast to, kas patīk, lai darītais sagādā prieku, gandarījumu un labākus dzīves apstākļus. Lai izdodas savā ceļā sastapt cilvēkus, kas palīdz un iedvesmo, tādi esat arī Jūs, Vītolu fonda cilvēki un ziedotāji!”
Mārtiņš Lagzdons
SVEICAM FEBRUĀRA JUBILĀRUS!
Februārī svētkus svin Ēriks Buduls (Buduļu ģimenes stipendija), Jānis Kārkliņš (Valdas un Jāņa Kārkliņu stipendija), Juris Vītols (Jura Vītola R. piemiņas stipendija), Ināra Tetereva (Mecenātu Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendija), Sigrīda Renigere-Indāne (Annas un Dāvida Mežciemu piemiņas stipendija), Matīss Kukainis (Matīsa Dāvja un Līgas (dz. Upeslācis) Kukaiņu stipendija), Vilis Vītols (Vītolu fonda dibinātājs), Māris Pauderis (Pauderu ģimenes stipendija), Renāte Dubure (Gunāra un Renātes Duburu stipendija), Atis Bredovskis (Ata Bredovska un Balvas Kūlas-Bredovskas stipendija), Aivars Sinka (Pēteŗa Pētersona un Aivara Sinkas stipendija), Visvaldis Sniedze (Visvalža un Māras Sniedzes stipendija), Rasma Dinberga (Kornēlija Dinberga piemiņas stipendija) un Irēna Sarma (KPMG Baltics stipendija).
.bmp)
ZIEDOTĀJI FEBRUĀRĪ
Februārī ir ziedojuši: Jāņa Imanta Jentes testamentārā novēlējuma pārskaitījums, Jānis Andersons(Aivara Andersona ģimenes stipendija), Kārlis Ķirsis, Voldemārs Gulēns, Andrejs Isajevs*, "Saules aptieka", ERGO, Artūrs Šingirejs.
Džeimsa Krogzemja piemiņas stipendijai ziedojuši: Arvīds Krogzems, Ainārs Krogzems.
Viļņa Plūmes stipendijai Aizkraukles attīstībai ziedojuši: Māris Plūme.
Draugu stipendijai ziedojuši: Mārtiņš Zālītis*, Vita Kozirkova*.
Draugu stipendijai ar Ziedot.lv portāla starpniecību ziedojuši: Rūtiņu ģimene, Inga Mamona, Evita Kuzma, Kārlis Piģēns, Anastasija Grammatikopulo, Agnese Medne, Edgars Tarakānovs, Žanis Saulevičs, Jānis Jansons, Artūrs Zikovs, Aivars Junga, Rūta Ošiņa, Nikolajs Hļevnojs un 32 anonīmi ziedotāji.
* - ziedotājs ir bijušais stipendiāts
Ziedojumi
Februārī....................182 471 EUR
Gadā............258 800 EUR
Paldies ziedotājiem!