Edvīns Danovskis

Vītolu fonda stipendijai pieteicos 2004. gadā, tikko pabeidzu vidusskolu – Valmieras Pārgaujas ģimnāziju. Tolaik motivācijas vēstulē rakstīju šādi: “Stipendijas iegūšana man ievērojami atvieglotu studijas, jo kvalitatīva zināšanu apguve ir iespējama tikai tad, ja ir pieejams plašs izziņas materiālu daudzums. Tā kā manis izvēlētās specialitātes – jurisprudences – sekmīgai apgūšanai ir nepieciešams liels tematisko materiālu apjoms, kuri ir salīdzinoši dārgi, Vītolu fonda stipendija ne tikai ļautu iegādāties mācību procesam nepieciešamos materiālus, bet arī veidotu ievērojamu literatūras uzkrājumu tālākam darba procesam. Iegūstot stipendiju, par pašsaprotamu uzskatu mācību pienākumu pildīšanu, iegūstot tikai ļoti labas un teicamas sekmes.”

Šķiet, ka šo solījumu esmu izpildījis. Laikā, kad saņēmu Vītolu fonda stipendiju (trīs gadus jeb kamēr studēju bakalaura studiju programmā) no 38 Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē apgūtajiem priekšmetiem septiņos priekšmetos saņēmu vērtējumu “ļoti labi”, 21 priekšmetā vērtējumu “teicami” un 10 priekšmetos – vērtējumu “izcili”. Izmantojot stipendijas sniegtās iespējas, pirmajā studiju gadā iegādājos gandrīz visu tolaik pieejamo juridisko literatūru latviešu valodā un turpmākajos studiju gados iegādājos ikvienu jaunu grāmatu juridiskajā zinātnē. 3. kursā jau sāku pirkt arī grāmatas angļu valodā – Eiropas Savienības tiesībās un starptautiskajās publiskajās tiesībās. Studiju laikā iegādātās grāmatas bija manas profesionālās bibliotēkas sākums. Pateicoties Vītolu fonda stipendijai, kā arī tolaik saņemtajai valsts budžeta stipendijai un apgādnieka zaudējuma pensijai studiju laikā man bija labvēlīgi apstākļi iespējai studēt sekmīgi.

Mana pirmā darbavieta, kur tiku uzaicināts strādāt, bija zvērinātu advokātu birojs “Lejiņš, Torgāns un Partneri” (tagadējais nosaukums – “Cobalt”), kurš jau dažus gadus ir arī mecenāts vairākām Vītolu fonda pārvaldītajām stipendijām. Mēnesi pēc bakalaura studiju beigšanas saņēmu uzaicinājumu būt par pasniedzēju Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē - darīt darbu, ko biju patiesi vēlējies vēl pirms studiju sākšanas. Tobrīd gan man papildus šiem darbiem bija jāpapūlas iegūt arī maģistra grādu un jurista kvalifikāciju. To ar izcilību ieguvu 2009. gadā. 2013. gadā man tika piešķirts tiesību zinātņu doktora zinātniskais grāds valststiesībās.

Šobrīd pilnā slodzē strādāju tikai savā galvenajā darba vietā – esmu docents Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedrā. Taču gandarījumu par paveikto, iedvesmu zinātniskajam un pedagoģiskajam darbam un radošu rosmi sniedz arī mana dalība citā lieliskā un profesionāli izcilā kolektīvā – Saeimas Juridiskajā birojā, kur esmu vecākais juridiskais padomnieks. Draudzīgu saikni uzturu arī ar savu pirmo darba vietu – zvērinātu advokātu biroju “Cobalt”. Darba algu joprojām saņemu kontā, ko stipendijas saņemšanas vajadzībām 2004. gadā atvēru SEB bankā (tolaik – Unibankā), jo ieguvu tieši SEB bankas stipendiju.

Vārds “veiksme” ir radniecīgs darbības vārdam “veikt” un lietvārdam “veikums”. Šādā nozīmē laiks kopš Vītola fonda stipendijas saņemšanas man ir bijis veiksmes pilns. Tomēr veiktspēja ir mainīga – to var gan izsmelt, gan atjaunot. Veiktspējas atjaunošanas avoti var būt dažādi, un viens no tiem ir citu cilvēku dzīvesprieks, centība, gādība par citiem, godprātīgums un izturība. Brīnišķīgi, ka katrs cilvēks var būt gan šā avota patērētājs, gan radītājs. Lai katrs, kam tas vajadzīgs, no šā avota smeļ un dāsni to piedāvā citiem!

Ar cieņu, 
Tiesību zinātņu doktors Edvīns Danovskis

2017. gadā