Aleksandrs Demčenkovs
Mana pirmā tikšanās ar Vītolu fondu meklējama 12 gadu tālā pagātnē, taču šķiet, ka tas bija pavisam nesen. Tuvojoties vidusskolas beigšanai, mani ciemos uzaicināja Vangažu sociālā dienesta vadītāja un pastāstīja par fonda esamību un to, ka tas atbalsta jauniešus, kas vēlas studēt, bet dažādu iemeslu dēļ finansiāli tas viņiem būtu ļoti grūti vai pat neiespējami. Ņemot vērā, ka laika gaitā biju zaudējis abus vecākus, vecāko brāli un vectēvu, un dzīvoju tikai ar vecmammu, studijas un tam nepieciešamie līdzekļi šķita nesasniedzami. Īpaši tādēļ, ka vēlējos studēt Rīgas Ekonomikas augstskolā, kur studiju apvienošana ar darbu mācību slodzes dēļ bija ļoti grūta. Vītolu fonds man šo iespēju sniedza un 2005. gadā kļuvu par Anatola Dinberga fonda Fraternitas Lettica korporācijas stipendiātu. Stipendija man deva ne tikai materiālos līdzekļus, bet arī ģimeni korporācijā. Kopā ar korporācijas biedriem es apmeklēju dažādus pasākumus un saņēmu daudz vērtīgu padomu, kas noderēja turpmākajā dzīvē. Īpašs paldies Pēterim Bolšaitim par neatsveramo atbalstu, ko sniedza man studiju laikā. Studijas Rīgas Ekonomikas augstskolā bija intensīvas, taču ļoti interesantas un noderīgas. Rakstot bakalaura darbu ar kursabiedreni nolēmām, ka vēlamies izpētīt kādu sociālu problēmu, kas nebija īpaši tipiska darba tēma augstskolā. Bakalaura darbā pētījām bērnudārzu pieejamības jautājumu un kāds būtu labākais modelis bērnudārzu nodrošināšanai Rīgā, jo tajā laikā tas bija ļoti aktuāli. Mūsu darba tēma ieinteresēja arī pilsētas domes darbiniekus, kā rezultātā, to prezentējām ne tikai skolā, bet arī viņiem. Pabeidzot studijas Rīgas Ekonomikas augstskolā, sāku strādāt uzņēmumā Procter & Gamble par finanšu analītiķi, kur iepriekšējā gadā biju veiksmīgi aizvadījis praksi. Darbs starptautiskā vidē man likās fantastisks un ļoti daudzas lietas likās kā no filmām. Konferences, prezentācijas, tikšanās ar partneriem, komandējumi – viss likās ļoti interesanti. Ar laiku tiku paaugstināts par Centrāleiropas Finanšu plānošanas nodaļas analītiķi, kas nozīmēja pārvākšanos uz Varšavu, Polijā. Darbs un dzīvošana citā valstī bija liels pārbaudījums, taču vienlaikus arī ļoti vērtīga pieredze. Vajadzēja apgūt citu darba stilu, pierast pie poļu mentalitātes un dzīvošanas lielpilsētā. Ar laiku jutu, ka ir ļoti liela vēlme atgriezties Latvijā – viss vilka atpakaļ uz mājām. Īpaši to sajutu 2013. gada Dziesmu un Deju svētku laikā, skatoties koncertu internetā, jo pats dejoju tautas dejas kopš 7 gadu vecuma. Rezultātā sāku meklēt iespējas, kā atgriezties Latvijā un uzņēmums nāca pretī, ļaujot man nomainīt darbības sfēru no finansēm uz tirdzniecības vadību. Šobrīd 3 gadus esmu atpakaļ mājās, un kopš absolvēšanas ir izdevies uzkrāt pieredzi dažādās jomās, ieskaitot Procter & Gamble Baltijas valdes locekļa amatu. Ceru, ka ar laiku šī pieredze noderēs piepildīt sapni un izveidot savu uzņēmumu. Laika gaitā esmu ļoti novērtējis izglītības vērtību un nepieciešamību. Cenšos arī citus motivēt studēt gan kā mentors, gan citādi. Ticu, ka labais vairo labo un Vītolu fonds veic fantastisku darbu, lai labu cilvēku un nesavtīgu darbu būtu arvien vairāk. Tas ir nenovērtējams ieguldījums, par ko esmu ļoti pateicīgs un ceru, ka visiem ziedotājiem, stipendiātiem un Vītolu fonda darbiniekiem būs stipra veselība, neizsīkstošs dzīvesprieks un tikai labas emocijas visapkārt!
Ar cieņu,
Aleksandrs Demčenkovs.