Atvadu vārdi Regīnai Rubenei.

Ir pats 2018. gada vasaras vidus, kad saule uzkāpusi visaugstāk debesu kalnā un aicina pavērst skatu augšup, turp, kur šodiena ar Mūžību satiekas. Ir Saulgriežu laiks, un gaisma ir guvusi uzvaru pār tumsu, ļaujot kaut uz mirkli gūt mieru ikvienai dvēselei. Šajās dienās tāds mirklis par Mūžību kļuvis Regīnai Rubenei, ilggadējai Vītolu fonda ziedotājai, sirsnīgam un labestīgam cilvēkam.

Ir nodzīvots bagāts mūžs, ir pārdzīvots ne mazums grūtību un sāpju, taču ik pavadītā diena Regīnas Rubenes mūžā liecināja par gudra un stipra cilvēka prasmi godam nodzīvot garu un skaistu mūžu, kurā ir bijis tik daudz mīlestības – pret ģimeni, pret līdzcilvēkiem, pret savu Tēvzemi.

Regīna Rubene (dzim. Medne) uzaugusi Cēsīs, kur mācījusies Cēsu Draudzīgā aicinājuma ģimnāzijā. Studiju gados Regīna nokļuva Rīgā, bet bēgļu gaitas viņu aizveda uz Vāciju, kur Ķīles universitātē tika pabeigtas Latvijā aizsāktās medicīnas studijas. Tad ceļš Regīnu aizveda uz Austrāliju, un tur tika nodibināta ģimene ar Ķīlē sastapto ķīmijas studentu Guriju Rubeni. Ģimenē izauga un tika izskoloti divi bērni: Selga un Juris, kuri bērnības dienās daudz laika pavadīja Melburnas plašajā latviešu sabiedrībā. Latviešu valodu viņiem palīdzēja apgūt vecvecāki Jānis un Minna Medņi, kas arī dzīvoja kopā ar ģimeni. Selga Melburnā studēja farmāciju, bet Juris, sekodams mātes pēdām, medicīnu. Regīna gan Austrālijā nespēja īsti iedzīvoties, galvenokārt jau tādēļ, ka viņai tika liegts strādāt par ārsti, jo Vācijā iegūtais diploms skaitījās nederīgs. Tā viss mūžs tika pavadīts, audzinot bērnus un veicot pavisam vienkāršus darbus.

Ģimenē vienmēr tika pieminēta un svēta turēta Latvija un latviešu valoda, tāpēc drīz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1995. gadā Regīna kopā ar meitas ģimeni atgriezās Latvijā.

Regīnas ģimenē allaž augstu tika vērtēta izglītības loma cilvēka dzīvē. Kad bērni bija mazi, tas allaž tika atgādināts, vēlāk – arī mazbērniem. Tāpēc saprotams bija ģimenes lēmums atbalstīt tos Latvijas jauniešus, kuriem materiālu apstākļu dēļ iegūt augstāko izglītību nebūtu iespējams. Un tā 2011. gadā tika dibināta Beņķu-Rubeņu ģimenes stipendija, savu lēmumu pamatojot: "Lai kādam mērķtiecīgam Latvijas jaunietim, kas audzis grūtākos apstākļos nekā mēs paši, rastos iespēja caur augstāko izglītību sasniegt personīgi nospraustos mērķus gan paša, gan arī savas valsts nākotnes vārdā.".

Regīna allaž interesējās par visu Vītolu fondā notiekošo, kamēr spēja, apmeklēja fonda sarīkojumus un tikās ar savu stipendiāti. Mīļi viesi viņas dzīvoklī K. Valdemāra ielā bija arī fonda darbinieki, kad tika vārīta kafija un risinātas saturīgas un interesantas sarunas. Katra šī tikšanās bija gandarījuma pilna par iespēju kaut neilgu brīdi pavadīt kopā ar dzīvesgudru un krietnu cilvēku.

Šo Saulgriežu vakaru, kad Latvijas kalnos un pakalnos aizdegsies ugunskuri, Regīnas Rubenes tuvie un mīļie sagaidīs bez viņas. Bet dzirksteles no šiem ugunskuriem skries debesīs. Augstu, augstu… Turp, no kurienes visi, kas pazina šo cilvēku ar gaišo un bagāto dvēseli, saņems svētību saviem ikdienas darbiem ikreiz, kad tie tiks veikti mīlestības vārdā un savas Tēvzemes labā.