Atvadu vārdi ziedotājai Ingrīdai Tannei.
Ingrīda Tannis (1935.01.23. - 14.10.2017.)
Sudraba aprasots, rudens rīts sveic pasauli. Debesis, skaidras kā ezera spogulis, svētī šo rītu, bet saule pārsteigta veras daudzkrāsaino lapu krāsu rotaļā. Tās lēnām atraisās no koku zariem un lido viegli, viegli pretī zemei - mūžīgajai, saudzīgajai, jo ik lapa savu darbu Šaisaulē jau ir paveikusi - plaukusi, zaļojusi, prieku dāvājusi, un tagad, pašas skaistākās krāsas iemantojusi, steidz veikt pēdējo uzdevumu - sildīt un pasargāt zemi, dāvājot sevi Mūžībai.
Sudraba aprasots, rudens rīts sveic pasauli. Arī tur - tālajā Kanādā, kur kopā ar pēdējām rudens lapām no Šaisaules atvadās dāsna, gudra un savējos allaž mīloša cilvēka - Ingrīdas Tannis - dvēsele. Tikai tā, atšķirībā no koku lapām, uzsāk ceļu augšup - turp, kur mēdz pulcēties tādu cilvēku dvēseles, kuru dzīves pats svarīgākais uzdevums allaž ir bijis mīlestības vairošana uz šīs pasaules.
Ingrīda Tannis tālajā Mūžības ceļā devās 2017. gada 14. oktobrī 82 gadu vecumā. Viņa dzimusi 1935. gada 23. janvārī Cēsīs. Ingrīdai bija tikai astoņi gadi, kad nācās atstāt savu Tēvzemi, jo 1943. gadā ģimene, apjaušot padomju armijas tuvošanos, devās prom no Latvijas. 1948. gada jūnijā viņi ieradās Hearstā, Ontario, vēlāk pārcēlās uz Cochrane, Ontario. Tur Ingrīda pabeidza vidusskolu un 1954. gadā iestājās Toronto universitātes zobārstniecības fakultātē. Studiju laikā, vasarās, viņa Banfā, Albertā, strādāja par viesmīli, lai nopelnītu līdzekļus mācībām. Šo laiku Ingrīda allaž atcerējās ar prieku, jo tas saistījās ne tikai ar darbu, bet arī ar cilvēkiem, ar kuriem draudzība tika saglabāta visu turpmāko mūžu, kā arī ar mīlestību pret kalniem, kuru skaistums tika iepazīts, dodoties pārgājienos un izbaudot to brīnišķīgo un skarbo dabu. Kad Ingrīda nodibināja ģimeni ar Egilu, abi bieži devās ceļojumos izpētīt un iepazīt pasauli, vēlāk vecākiem pievienojās arī bērni. Ingrīdu interesēja viss - citu zemju dabas skaistums, kultūra, māksla, tradīcijas.
Ingrīda Tannis 50 gadus nostrādāja savā profesijā, viņa bija pazīstama un ļoti iecienīta zobārste. Savukārt viņas dzīvesbiedrs Egils bija talantīgs un augstu vērtēts arhitekts Kanādā - viņš projektējis neskaitāmas skolas, baznīcas un citas ievērības cienīgas celtnes. Ģimenē tika izaudzināti un izskoloti divi bērni- dēls Aivars un meita Anita, kuriem vecāki allaž bija ne tikai atbalsts, bet arī paraugs kā nodzīvot savstarpējas cieņas, uzticības un mīlestības pilnu dzīvi.
Ingrīda Tannis aktīvi iesaistījās latviešu sabiedrības dzīvē, palīdzēja rīkot dažādus pasākumus un īstenot aktivitātes, arī Toronto universitāte ir saņēmusi viņas atbalstu. Bet Ingrīdas Tannis sadarbība ar Vītolu fondu aizsākās 2013. gada maijā, kad viņa dibināja sava dzīvesbiedra, arhitekta Egila Taņna piemiņas stipendiju kāda topošā arhitekta atbalstam. Jau ceturto gadu Latvijā kādam jaunietim tiek dāvāta iespēja īstenot sapni par šīs profesijas iegūšanu, un tas ir Ingrīdas radītais sava veida piemineklis Egila piemiņai, jo katras ēka, kuru kādreiz izprojektēs šis jaunais arhitekts, vēstīs par prasmi un patiesu vēlmi dzimtenes mīlestību redzamu darīt.
Šai skumjajā brīdī siltus atvadu vārdus savai ziedotājai velta arī bijušais stipendiāts, nu jau arhitekts, Helmuts Medinieks un viņa ģimene: ,,Izsakām Jums visdziļāko līdzjūtību un lūgšanās esam kopā ar Jumssērās. Lai gan Ingrīda Tanne ir aizgājusi, viņas labie darbi un nesavtība dzīvos mūsu sirdīs mūžīgi. Esmu ļoti pateicīgs par Tannes kundzes palīdzību manās studijās. Ingrīda un Egils Taņņi manā un manu tuvinieku atmiņā vienmēr paliks kā čakla darba un labas sirds piemērs. Lai mūžīgs miers viņu dvēselēm!” Bet Ingrīdas Tannis tuvinieki, atvadoties no viņas, ziedu vietā bēru viesus aicināja ziedot Latvijas Nacionālajai federācijai Kanādā (LNAK) vai Sv. Jāņa latviešu luterāņu baznīcai.
Mūžības ceļos devies tik daudziem mīļš, tuvs un dārgs cilvēks. Un turpmāk ik rudens, lapkritis, kad lapas, brīnumskaisti tērpušas, uzsāks savu pēdējo ceļu pretī zemei, Ingrīdas Tannis tuviniekiem būs īpašs laiks, jo, gadiem ejot, apliecinās, ka mīlestība pret savējiem un pret savu Tēvzemi ir pati lielākā vērtība šai pasaulē.