Aktualitātes

Vītolu fonda paldies skan “Straumēnos”

30.08.2011

Marts Vītolu fondā aizsākās ne tikai ar pirmajām nojausmām par pavasara tuvošanos, bet arī ar brīnišķīgu iespēju tikties ar ziedotājiem Anglijā. Pateicoties DV Anglijas fonda priekšsēdētāja vietnieka Ādolfa Sīļa un Māra Slokenberga iniciatīvai, 6.martā divatā ar kolēģi Innu Mogutovu ieradāmies lidostā, lai dotos ceļā pie cilvēkiem, kuri ne vienam vien Latvijas jaunieša sapnim palīdzējuši kļūt par īstenību. Rīts bija saulains, dabā jūtama pavasara tuvošanās, taču izjust prieku par paredzamo ceļojumu tomēr traucēja nespēja vienaldzīgi noskatīties cilvēkos, kuri pulcējās lidostā, lai pamestu Latviju, iespējams, uz visiem laikiem.

 Ciemojoties Anglijā, piedalījāmies Oskara Kalpaka atceres pasākumā, kura mērķis bija pulcināt Anglijā mītošos latviešus. Tā ietvaros notika ‘‘Daugavas Vanagu” organizācijas pilnsapulce, dažādi sarīkojumi, koncerti ‘‘Daugavas Vanagu” biedriem un viesiem. Pasākumā piedalījās visu ‘‘Daugavas Vanagu” Anglijas nodaļu biedri, kā arī latviešu centrā ‘‘Straumēni” dzīvojošie latvieši.

Īpašas izjūtas pārņēma, viesojoties ”Straumēnos” – mājā, kura savulaik iegādāta, lai būtu, kur pulcēties latviešiem, veikt sabiedrisko darbību, atpūsties un pavadīt mūža novakari. Ir pagājuši jau 35 gadi, kopš ‘‘Straumēni’’ pieder latviešiem, taču mēs ar prieku konstatējām, ka arī patlaban šeit norisinās aktīva sabiedriskā dzīve.

Pirmajā dienā notika DV pilnsapulce, vakarā – Juglas mūzikas skolas bērnu un pedagogu koncerts, svētku vakariņas, loterija. Ieejot svinību zālē, bija redzams, ka šis pasākums ir īpaši svētki cilvēkiem, kuri šeit sapulcējušies – skaisti tērpi, rūpīgi veidotas frizūras un rotaslietas, uz kurām raugoties, šķita, ka esam mājās, Latvijā, jo kur gan vēl citur būtu iespēja redzēt tik izsmalcinātas un senas sudraba un dzintara rotas.

Svētku vakaru atklāja DV priekšsēdis Uldis Reveliņš, sveicot klātesošos un novēlot jauki pavadīt vakaru. Tika pasniegts ceļojošais kauss 2009. gada labākajai organizācijas nodaļai – šoreiz tā bija DV Anglijas nodaļa. Taču jau tajā brīdī bija skaidrs, ka nākošajā gadā cīņa par šo kausu būs sīva, jo DV vīriem nav svešs sacensību gars.

Pēc apbalvošanas sākas Juglas mūzikas skolas audzēkņu un pedagogu koncerts. Katrs priekšnesums tika sveikts ar sirsnīgiem aplausiem, bet mazās vijolnieces Ilvas Bāliņas un akordeonista Riharda Berķa sniegums lika nojaust, ka tā ir tikšanās ar rītdienas slavenībām, kas noteikti Latvijas vārdu nesīs pasaulē gluži tāpat kā šodien to dara Trīs tenori no Latvijas: Miervaldis Jenčs, Guntars Ruņģis un Nauris Puntulis. 

Mēs ar Innu esam pie svētku galda kopā ar Ādolfu Sīli, taču ik pa brīdim pie mums pienāk kāds no ziedotājiem – Andrejs un Dulcie Ozoliņi, īpaši galantais un uzmanīgais Jānis Tauriņš un citi.

Tad zālē sākas liela rosība, jo Anita Sīle kopā ar vairākām tikpat enerģiskām kundzēm ar apskaužamu entuziasmu un degsmi uzsāk loterijas biļešu tirgošanu. Par biļetēm ietirgotā nauda papildinās ”Straumēnu’’ budžetu. Īpaša jautrība, azarts un dzīvesprieks valda pēc brīža, kad sākas laimestu izsniegšana. Ar skaļiem aplausiem tiek sveikti tie, kuriem kritusi laimīgā loze – labs vīns, konjaks, augļu grozs, konfekšu kārba. Kaut gan mūsu biļetes nav laimējušas, abas tiekam pie dāvanām, jo gan  Ādolfs, gan Andrejs nekavējas savus laimestus atdāvināt mums. Šī brīža lielākā vērtība, protams, nav dāvātas konfektes, bet sirsnība un mīļums, ko saņemam kopā ar tām.

Otrā rītā tūlīt pēc brokastīm dodamies uz svētbrīdi pie Oskara Kalpaka pieminekļa, kuru vada mācītājs.

Pēc īsas lūgšanas DV priekšsēdis Uldis Reveliņš nolasa to Daugavas Vanagu un Vanadžu vārdus, kuri 2009. gadā devušies Aizsaulē. Pēc svētbrīža Zaļajā zālē tiekamies ar tik labi pazīstamajiem un mīļajiem ziedotājiem, kā arī ar tiem, kuri vēlas dzirdēt, kas ir Vītolu fonds. Atzīmējam, ka sadarbība ar Anglijā dzīvojošiem ziedotājiem ir jau no 2004. gada, un kopā saziedoti Ls 648 736, bet 2009./2010. mācību gadā Vītolu fonds sadarbojas un administrē 103 Anglijas ziedotāju dibinātās stipendijas, kuras dibinājušas gan organizācijas, gan privātpersonas. Katram fonda ziedotājam tiek dāvināta fonda dibinātāja Viļa Vītola grāmata ”Savējiem”, seko kopīga fotografēšanās.

Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja Vita Diķe stāsta par fondu

Pēc savas uzstāšanās priecājamies iepazīties ar Astrīdu Briedis no Korp! Imeria, bet jau pirms svētku koncerta esam satikušas arī DV Birmingemas nodaļas priekšnieku Imantu Piķeli.

  Un tad seko pasākuma kulminācija – Trīs Latvijas tenoru koncerts, izcils sniegums, kurā, mijoties tikšanās priekam ar smeldzi, skan veltījums tiem, kas savulaik radījuši ”Straumēnus” un kuru sirdis allaž ir bijušas un vienmēr būs Latvijā, lai gan daudziem no viņiem dzimtā zeme jau ir neaizsniedzams tālums.

Atvadoties daudzkārt skan PALDIES, lai gan nav iespējams vienā vārdā izteikt izjūtas, kas krājušās vairāku gadu garumā. Un tomēr – PALDIES cilvēkiem, kuri šajā rīta stundā ir mērojuši ceļu, lai tiktos, PALDIES Ādolfam Sīlim un Mārim Slokenbergam, kuri bija šī brauciena iniciatori, PALDIES Uldim Reveliņam, kurš palīdzēja sarūpēt prezentācijai nepieciešamo tehniku, PALDIES Anitai Sīlei par īpašo mīlestību pret ziediem un mums, ciemiņiem, PALDIES Inesei Auziņai Smitai par vērtīgo grāmatu ”Latvieši Lielbritānijā”, PALDIES Andrejam un Dulcie Ozoliņiem, Jānim Tauriņam par skaisto svētdienas pēcpusdienu, PALDIES Miervaldim Jenčam, Guntaram Ruņģim un Naurim Puntulim, Inesei Zagorskai par jauko kompāniju, PALDIES Birutai Heisterei, PALDIES visiem, kuri jau gadiem ir kopā ar mums.  

Atceļā dodoties, nākas daudz domāt par tādu ētisku kategoriju kā uzticība, jo šīs Anglijā pavadītās dienas var uzskatīt par uzticības paraugstundu. Tā ir sirmu, bet staltu ļaužu uzticēšanās savas Tēvzemes nākotnei un tās cilvēkiem, un tā ir arī īpaša uzticība mums, Vītolu fondam, ka spēsim ar Daugavas Vanagu un citu dāsnu ļaužu palīdzību atbalstīt pašus gudrākos, pašus talantīgākos Latvijas nākotnes veidotājus. Un tā ir arī uzticība ”Straumēniem’’, mājai, kura arvien ir bijusi kā maza daļiņa no dzimtenes brīžos, kad skumjas pēc savas zemes draudēja izaugt lielākas par cerību to ieraudzīt. Varbūt tāpēc, atkal izkāpjot Rīgas lidostā un ieskatoties acīs marta saulei, gribas ļoti noticēt, ka arī tie, kas patlaban uzsāk nepavisam ne vieglo ceļu prom no savas dzimtenes, noteikti atradīs arī savus ”Straumēnus” un nepazaudēs uzticību zemei, kuru mūžam būs lemts saukt par savējo...

Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja Vita Diķe ar Anglijas ziedotājiem
No kreisās: Jānis Tauriņš, Inna Mogutova, Krišs Ligers, Ādolfs Sīlis