Tikšanās ar Jāni Strautnieku 2.06.2011

Astoņi...

nereti tiek uzskatīts par laimīgu skaitli, un šodien man ir izdevība satikt astoņus Latvijas jauniešus, kas sevi uzskata par laimīgiem. Laimīgiem tādēļ, ka viņiem necerēti ir radusies iespēja iegūt augstāko izglītību, kas Latvijā jau sen vairs nav ne brīva ne arī lēta. Šodien 2. jūnijā pulksten divos pēc pusdienas man sarunāta tikšanās Berga viesnīcas bibliotēkas telpā. Tur ne tikai ārzemju latviešu sabiedrībā pazīstams un ļoti aktīvs cilvēks Jānis Strautnieks tiekas ar saviem stipendiātiem. Šodien astoņi no viņiem ir apsolījuši ierasties un mazliet tuvāk ar Jāni iepazīties. Jau piekto gadu Jānis Strautnieks ir jauniešiem ar savas dzīves biedres Dagnijas Strautnieks piemiņai veltītām stipendijām palīdzējis iegūt augstāko izglītību. Tā ir mūža stipendija ar nosaukumu „In memoriam Dagnija Strautnieks”.

Kopš Dagnijas divas lielas mīlestības bija ģeogrāfija un mūzika, stipendijas tiek veltītas studentiem šajās divās fakultātēs.

Kad es ieeju telpā, tur ir tikai Jānis, tūlīt ierodas Vita Diķe, un tad jau parādās arī pirmais students. Tas ir Guntis Supe no Balviem, vienīgais puisis Strautnieku stipendiātu vidū. Viņš kā vairums no Strautnieku stipendiātiem ir mūziķis. Viņš panākumus mūzikā ir guvis jau no 14 gadu vecuma, un tikai vēlāk es uzzinu, ka esmu viņu jau iepriekš redzējusi, kad 2002.gadā viņš dabūja pirmo vietu Latvijas Bērnu fonda rīkotajā konkursā „Talants Latvijai”. Viņš ir arī viens no trim studentiem, kuri studijas šogad beidz.

Tad viena pēc otras telpā ienāk septiņas skaistas latviešu meitenes - Dagnijas Strautnieks piemiņas stipendiātes. Ance Saulīte no Liepājas un Kristīne Krumberga no Aizkraukles jau pagājušā gadā ir beigušas Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti ar Vides zinātnes studiju programmu. Abas tagad strādā Latvijā  un savu pateicību Jānim Strautniekam šodien izsaka ar skaistu puķu pušķi. Inguna Broka no Balviem un Guntra Kuzmina no Rēzeknes tāpat kā Guntis Supe šogad beidz Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmiju, Inguna vispārējās izglītības mūzikas nodaļu, bet Guntra būs dziedātāja. Patiesību sakot dziedātāja viņa ir jau tagad, jo ir viena no Latvijas slavenākā kora „Kamēr” soprāniem.

Pārējās trīs meitenes studijas sākušas tikai pagājušā rudenī. Lauma Dārzniece no Lielvārdes tās uzsākusī Jāzepa Vītola mūzikas akadēmijā, kur mācās mūzikas pedagoģiju un vokālo mūziku, bet Agija Millere no Dobeles un Lauma Vītoliņa no Kandavas ir izvēlējušās Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti Latvijas Universitātē.

Jānis Strautnieks jauniešiem pastāsta par sevi un dzīves biedri Dagniju, kuras vārdā ir nosaukta stipendija. Mūzika Dagnijai bijusi ļoti mīļa un ģeogrāfija bijusi viņas studiju priekšmets. Tādēļ Dagnija savā laikā apmeklējusi vairāk kā 60 Latvijas lauku skolas un apgādājusi tās ar mācību līdzekļiem tieši ģeogrāfijā. Pateicoties šai stipendijai jau 5 Latvijas jaunieši savas studijas ir beiguši un es tiešām labāku pieminekli Dagnijai nevaru iedomāties.

Pēc tam katrs no jauniešiem pastāsta kaut ko par sevi. Gandrīz visiem ģimenes apstākļi ir tādi, kādos bez palīdzības par studijām nevarētu pat domāt. Citam vairs nav ne tēva, ne mātes, cits dzīvo pie vecmāmiņas, cits audžu ģimenē, cits pie kāda no radiem, bet Laumai Dārzniecei audžu vecāki jau abi ir pensionāri pie tam ar veselības problēmām. Saprotams, ka bez stipendijas ne tikai viņai vien studijas būtu nesasniedzams sapnis.

Astrīda