Saņemts Andra Priedīša testamentārais novēlējums 100 000 CAD studentiem Latvijā
“Tēvu zemes mīlestību
Mēs ar darbiem rādīsim...”
Vītolu fonda lielākā vērtība ir ziedotāji, kuru dzīvesstāsti šeit savijas un veido savu vēstures liecību. Septembrī tika saņemts Andra Priedīša (1931-2022) testamentārais novēlējums no Kanādas. Lai ilgtermiņā godinātu ziedotāja piemiņu, vienojoties ar testamentārā novēlējuma izpildītājiem, ik gadu tiks izmaksātas divas Andra Priedīša un sievas Noras Skaidrītes Kūlas piemiņas stipendijas 2000 eiro apmērā.
Andra Priedīša dzimtā puse ir Cēsis, kur vecākiem Kārlim un Valijai Priedīšiem katram bija savs darba arods – tēvs strādājis kā agronoms, bet māte - mājturības instruktore. Ģimene bija spiesta Latviju atstāt 1944. gadā, dodoties bēgļu gaitās zvejnieku laivā no Lielirbes uz Zviedriju. Sekoja vairākas nometnes un darbs lauku saimniecībās - viena pie polārā loka un otra Stokholmas apkārtnē. Vēlāk ģimene pārcēlās uz Trolhetanas pilsētu, kur Andris iestājās tehniskā ģimnāzijā un izmācījās par smalkmehāniķi.
1950. gadā ģimene izceļoja uz Kanādu. Andris aktīvi darbojās Toronto latviešu organizācijās un sarīkojumos - skautos, jaunatnes pulkā, Jaunatnes svētku rīkošanā, žurnāla “Jaunā Gaita” izdošanā. Viņu interesēja fotogrāfēšana un grafika, bet vislielākā vērība vienmēr tika pievērsta notikumiem Latvijā.
Andris Priedītis ļoti pārdzīvoja dzimtenes sāpīgo likteni un mēģināja darīt visu, lai saglabātu vēstures liecības un ziņotu apkārtējiem par tolaik notiekošo. Savās ilgās un sajūtās bija iespēja dalīties ar pirmo sievu Nonitu Griezīti, ar kuru kopā, saņemot darba piedāvājumu, pārcēlās uz dzīvi Losandželosā, ASV.
Paralēli jauniegūtajam darbam, Andris Priedītis sāka studēt tehnisko virzienu Engineering UCLA. Viņam piemita apbrīnojams analītiskais un tehniskais redzējums. Datoru izveides sākuma posmā, viņš meklēja iespējas, kā ar to varētu rakstīt latviešu valodā – pat uzbūvēja savu personīgo datoru.
Vienlaikus lielajai degsmei pret tehnisko nozari, Andrim Priedītim interesēja mākslas pasaule. Vēlāk mijot gredzenus ar zinātnieci un literāti Noru Skaidrīti Kūlu, abi kopā baudīja klasisko mūziku, filmas un grāmatas.
Lai arī pēdējos dzīves gadus Andris Priedītis bija spiests pavadīt bez sievas Noras, tomēr siltās atmiņas un reiz kopējās intereses palīdzēja rast spēku. Pāris gadus pēc Noras nāves, Andris nolēma atgriezties Kanādā, savus pensijas gadus pavadot tur. Viņš aktīvi sekoja līdzi notikumiem un ziņām Baltijā, pārsūtot tās simtiem lasītājiem Ziemeļamerikā un Eiropā. Viņš atbalstīja Toronto Latviešu Centra bibliotēku un Saulaines grāmatu krātuvi, kā arī neaizmirsa savu dzimto pilsētu Cēsis, dāvinot Pasaules Latviešu Mākslas Centram četrus Visvalža Reinholda mākslas darbus.
Andris Priedītis mūžībā devās 2022. gada 21. aprīlī, Kristus Dārzā. un pēc viņa vēlēšanās, guldīts blakus savai mīļajai Norai, Meža kapos, Katskiļos (NY). Tuvs draugs Andrim un Norai bija latviešu rakstniece Anna Žīgure, ar kuras palīdzību ģimenes plašais grāmatu krājums, pēc aizgājēju vēlēšanās, ticis nodots glabāšanā Latvijas Nacionālā Bibliotēkā, Latvijas Kultūras Akadēmijā, Latvijas Mākslas Akadēmijā. “Kamēr būs cilvēki, kuri pazina Andri un Noru, par viņiem domājot, sirdī ielīs gaisma. Pus gadsimta garumā viņi ir uzturējuši dzīvu Latvijas ideju un pēc neatkarības atjaunošanas palīdzējuši savai dzimtenei spert pirmos soļus,” daloties atmiņās, raksta Anna Žīgure.
Saņemtais Andra Priedīša testamentārais novēlējums Latvijas jauniešiem ir vēl viens turpinājums viņa mūža paveiktajam. Dziļā cieņā un pateicībā pieminam Andra Priedīša un Noras Skaidrītes Kūlas nodzīvoto mūžu un devumu! Paldies aizgājēju tuviniekiem, īpaši, Andra māsai Valdai Gustavs un brālim Jurim Priedītim par sadarbību!