Jaunais gads mūsu Tēvzemē atnācis balts. Debesis izgreznojušas Pasauli, padarīdamas to par baltu, tīru lapu, kurā ierakstīt nākamā gada 365 dienu labos darbus un domas. Vītolu fonda ļaudis ir pārliecināti, ka tādu būs daudz. Katra diena fondā ir citādāka, katra bagāta ar prieku un apbrīnu par ziedotāju dāsnumu, bet nav un nebūs divu vienādu, un tās, gluži tāpat kā vārdi-”Finiša nav. Ir tikai starts!”-, ir viena no lielākajām fonda bagātībām.
Decembrī, pateicoties ziedotāju atsaucībai, izdevās savākt ziedojumos vairāk 1 miljonu latu. Bet nu ir sācies jauns gads, šķiet, jāsāk viss no sākuma, taču, jūtot ziedotāju atsaucību, ir pamatots iemesls cerēt, ka tas būs tikpat veiksmīgs un panākumiem bagāts kā iepriekšējais.
Par to liecināja jau jaunā gada pati pirmā diena, jo SEB bankas Sponsorēšanas projektu vadītājas Diānas Blumates telefona zvans nesa ne tikai apsveikumus un laimes vēlējumus svētkos, bet arī ziņu, ka VF kontā tiek ieskaitīti Ls 16 800 SEB stipendijām.
Arī pagājušā gada nogale dāvāja ne mazums priecīgu ziņu. Jau septembrī ziedotājs Jānis Andersons paziņoja, ka arī 2011. gadā viņš turpinās iesākto tradīciju, bet divu Aivara Andersona piemiņas stipendiju vietā atbalstu studijām saņems deviņi jaunieši.
Decembra pēdējās darba dienās tika saņemta ļoti iepriecinošu ziņa no SIA „Statoil Latvija” Komunikācijas nodaļas vadītāja Artūra Eglīša, ka Statoil vadības sēdē izlemts atbalstīt 14 studentus. 6. janvārī tika noslēgts jauns sadarbības līgums.
5. janvārī fondā viesojās slavenā ārsta Ilmāra Lazovska sieva Edīte Lazovska, kuras entuziasms un neatslābstošā vēlme saglabāt vīra piemiņas stipendiju ir apbrīnas vērta. Vislielāko darbu tās saglabāšanā iegulda un nenovērtējamu palīdzību sniedz Kanādā dzīvojošais ārsts Ēriks Niedrītis, jo ik gadus, organizējot dažādus pasākumus, viņam izdodas savākt ziedojumus un augustā tos stipendiju veidā izmaksāt topošiem studentiem. 2010. gada 12. jūlijā Latvijas Ārstu biedrībā tika pasniegtas profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijas medicīnas studentiem: profesora Lazovska (1931–2003) četras stipendijas ( katra 500 ASV dolāru) un viena veicināšanas stipendija (250 ASV dolāru), kas jau piekto reizi tiek piešķirtas labākajiem vecāko kursu medicīnas studentiem. Līdz 2010. gadam stipendijas saņēmuši 18 studenti. Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fondu kopš tā dibināšanas vada ārsts Ēriks Niedrītis (Ņujorka, ASV). Tagad Edīte Lazovska izlēmusi Latvijā kopā ar vīra kolēģiem, studiju biedriem organizēt padomi, kas palīdzētu vākt ziedojumus Ilmāra Lazovska piemiņas stipendijas saglabāšanai. Pirmais šajā gadā Ilmāra Lazovska piemiņas stipendijai ziedojis Rauls Vēliņš.
Vītolu fonda lielākā vērtība ir tie ziedotāji, kas uzticīgi un pašaizliedzīgi ne tikai atbalsta jauniešus, bet arī kopj reiz aizsāktās tradīcijas. 21. janvārī , neskatoties uz Anglijas Latviešu Izglītības fonda priekšnieka Andreja Ozoliņa veselības stāvokli, visi ALIF esošie un bijušie stipendiāti jau piekto reizi tiek ielūgti uz operu „Cosi Fan Tutte”, bet pirms tam aicināti pie kafijas galda viesnīcas RĪGA restorānā. Šis ikgadējais pasākums notiks, pateicoties Dulcie un Andreja Ozoliņu dāsnajam finansiālajam atbalstam.
Janvāris ir arī Draudzīgā aicinājuma mēnesis. Vītolu fonds saņēmis skaistu dāvanu no Trimdas literatūras grāmatu klēts radītāja Viļa Miķelsona- ievērojamu daudzumu grāmatu, kuras dāvāt fonda stipendiātiem, darbiniekiem, atbalstītājiem. Vilis Miķelsons savulaik palīdzējis dibināt Globālās preses stipendiju, ir bijis uzticīgs fonda atbalstītājs un draugs, vienlaikus veicot nenovērtējumu darbu Latvijas sabiedrības ieinteresēšanā par latviešu trimdas literatūru. Viņš bijisLatviešu preses biedrības ilggadīgs priekšsēdis, aktīvi darbojies Daugavas Vanagos, Kalamazū Latviešu Biedrībā un vairākās citās latviešu organizācijās. Pēdējos gados uz Latviju, pateicoties viņa iniciatīvai, nosūtīts vairāk kā 45 000 trimdā izdotu latviešu grāmatu, no kurām izveidotas Trimdas grāmatu klētis Lauberē, Kraukļos, Lielvārdē un citur. Par savu sabiedrisko darbu Vilis Miķelsons ir saņēmis ne tikai vairākus apbalvojumus, pateicības un goda rakstus, ne tikai Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba Goda zīmi, bet arī Vītolu fonda patiesu atzinību un pateicību.
Tikko viens otram vēlējām laimīgu Jauno gadu - šie vārdi ir tik pazīstami, taču katru reizi skan citādāk, jo arī laime katram ir citādāka, gluži tāpat kā vēlēšanās, kuru paspējam iedomāties, zvaigznei krītot. Vītolu fonda ziedotāju un stipendiātu kopīgā vēlēšanās gan ir viena - lai nepietrūkst spēka, labestības un sirdsgudrības, par savu Tēvzemi, par savu Latviju domājot. Un tas nekas, ja šoziem zvaigznes saskatāmas visai reti - tās sūta mums baltās sniegpārslu vēstulēs ierakstītus sveicienus, kārtējo reizi apliecinot, ka darbi, kas veikti no sirds, ir debesīs ierakstīti.