Pasākums ar Andreju un Dulcie Ozoliņiem 21.01.2011
Tikko Latviju gaišu darīja barikāžu laika atceres ugunskuri, apliecinādami mūsu tautas spēju bez aizdomām, bez savtīguma un ļaunuma būt kopā vispārējā drosmes un cerību brīdī. Tautas ticība gaismai šajās dienās liesmoja kopā ar ugunskuriem, un, kad dūmi jau sen būs aizkūpējuši mūžībā, bet dzirksteles aizlidojušas debesīs, zeme joprojām saglabās saņemtās uguns siltumu, lai rādītu Pasaulei mūsu varēšanu un spēju pastāvēt. Lai tā notiktu, jāapzinās, ka mazas tautas lielums mērojams tikai tās vienotībā un gara spēkā, bet to stiprināt allaž ir centušies cilvēki, kuriem nav vienaldzīga mūsu tautas nākotne.
Jau septiņus gadus nesavtīgu palīdzību Latvijas mazturīgiem, bet talantīgiem jauniešiem sniedz Anglijas Latviešu izglītības fonds. 2010./2011. mācību gadā ar ALIF atbalstu Latvijā studē 13 studenti. Vītolu fonds administrē: 4 Andreja un Dulcie Ozoliņu, 2 Vilmas Silarājas piemiņas, 1 Daugavas Vanagu fonda Bradfordas nodaļas, 1 Daugavas Vanagu fonda Birmingemas nodaļas un 5 ALIF stipendijas. Anglijā cilvēki ziedo, atstāj novēlējumus testamentos, uzticas ALIF, jo ir pārliecināti, ka viņu devums būs būtisks ieguldījums Latvijas nākotnē. Ar lielu atbildības sajūtu priekšsēdētājs A. Ozoliņš kopā ar valdi izvērtē, kā ziedojumus tērēt. Septiņos sadarbības gados no ALIF mērķziedojumos stipendijām saņemts Ls 308 973 un, pateicoties ALIF atbalstam, studē vai jau ir izstudējuši 126 jaunieši.
Taču īpašs ir Ozoliņu ģimenes devums - par to liecina ne tikai četras piešķirtās stipendijas, bet arī patiesa sirsnība un ieinteresētība stipendiātu likteņos. Šķiet, ka šai ģimenei lielākā laime ir spēja sagādāt prieku citiem, jo jau piekto reizi ALIF priekšsēdis Andrejs Ozoliņš kopā ar kundzi Dulcie Ozoliņu dodas uz Rīgu, lai tiktos ar saviem tagadējiem un bijušajiem stipendiātiem, lai pavadītu skaistu vakaru, apmeklējot Operas un baleta teātri. Šoreiz Igaunijas Nacionālā operas teātra iestudējumā tika skatīta opera „ Cosi fan tutte”, bet iepriekšējos gados jauniešiem bijusi iespēja apmeklēt baleta ”Kopēlija” pirmizrādi, operu ”Traviata”, baletus „Riekstkodis“ un ” Gaišais strauts”.
Dulcie un Andrejs Ozoliņi stipendiātiem bija sagādājuši ne tikai biļetes, bet bija sarūpējuši arī kafijas galdu viesnīcā ”Rīga”. Šoreiz viesu vidū bija arī Andreja māsa Baiba Vītoliņa ar mazdēlu, ziedotāji Astrīda Jansone, Juris Petričeks, Inese Auziņa Smita un Rodžers Smits, laikraksta LAIKS redaktore Ligita Kovtuna un Jana Rudzīte Sarunas, patiesa sirsnība un neviltots prieks par stipendiātu panākumiem ne vienam vien jaunietim kārtējo reizi lika pārliecināties, ka dzīvē paveicams ir viss, ja ir paša uzņēmība un Liktens dāvāta laime saņemt šo dāsno cilvēku atbalstu.
Stipendiātu pateicības vēstules liecina par mīlestību - ne tikai pret iepazīto operas vai baleta mākslu, bet galvenokārt pret cilvēkiem, kas apliecinājuši, ka pasakas un brīnumi ir sastopami ne tikai uz skatuves, bet arī dzīvē: "Dzirdot citu cilvēku pieredzi, tā liek pašai dzīvē nospraust mērķus un darīt visu, lai tos sasniegtu. Domāšu par Ozoliņa kunga dzīvi ikreiz, kad viss liksies grūti un gribēsies nolaist rokas." /Anete Midrijāne/
,,Kad pienāks tāds laiks, kad arī man būs iespēja kādām palīdzēt, tad Jūs būsiet pirmais cilvēks, kam es par šo iespēju varēšu pateikties.” /Ramona Gailuma/
,, Gaišais palīdz gaišajam! Gaišums stāv pāri bagātībai un nabadzībai. Tā mērķis ir padarīt visus laimīgus, un ,lūk, Jūs, mūsu gaismas avots, palīdzat mums, cerību pilnajiem studentiem, īstenot savus sapņus.” /Ģirts Mandrovicks/
Par to, ka pavasaris tomēr ir daudz tuvāk nekā nākamā ziema, liecina ne tikai saules kāpšana arvien augstāk debesīs, bet arī sastapšanās ar Andreju Ozoliņu, kurš smaidot bilst, ka tagad viņš strādājot par PILNA LAIKA LATVIETI. Nav tiesa- Andrejs Ozoliņš allaž tāds ir bijis, vienmēr atrazdamies barikāžu šai pusē, jo nekad nav šaubījies, ka viņa īstā tomēr dzīve rit šeit - kur tumša nakte, zaļa zāle,kur lokās mežu gali un zvaigznes zibsnī aiz Daugavas, kur viņš un viņa tautieši vienmēr likuši bēdu un sāpes zem akmeņa un dziedājuši, augšām celdami Gaismas pili.
