Latvijas Okupācijas muzeja dāvana Vītolu fonda stipendiātiem

“Ja visi Latvijas pamatos iemūrēs savu sirdi, tad valsts ēka droši turēsies.” /A. Brigadere/

Mūsu valsts vēsture ir neilga, toties notikumiem bagāta. Starp mums dzīvo cilvēki, pagājušo gadu dramatisko notikumu aculiecinieki, kuri ir bijuši ierauti notikumu virpulī, daudz redzējuši un pārdzīvojuši. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai vēsture nav tikai faktu apkopojums, bet dzīvs un identitāti veidojošs kopums, kas spēj ietekmēt daudzus tagadnes procesus.

Kopš 2022. gada Latvijas Okupācijas muzejs uzņem daudzus apmeklētājus, kas paši vai erudītu gidu pavadībā iepazīstas ar trīs okupācijām, ko Latvija pārdzīvoja 20. gadsimtā. Pateicoties Latvijas Okupācijas muzeja biedrībai, 50 fonda stipendiātiem bija iespēja gida pavadībā apmeklēt muzeju un iepazīties ar jauno ekspozīciju. Ienākot telpās, mūs visus saviļņoja sienā iekaltie vairāku ziedotāju vārdi, kuri ir bijuši kopā ar fondu kopš dibināšanas un dāsni ziedojuši gan Latvijas jauniešiem, gan arī muzeja attīstībai. Stipendiātus sirsnīgi uzņēma un uzrunu teica muzeja direktore Solvita Vība, bet ar stāstiem trīs vakaru gaitā iepazīstināja gidi Emīls Vucens, Nikolajs Putiļins un Kārlis Krēķis. 

Stipendiāte Mona Upeniece pēc apmeklējuma dalījās savās pārdomās: “Valsts svētku laikā gandrīz katru pretimnākošo mēteļa labo stūri rotā valsts karoga lentīte. Esmu novērojusi, ka to nēsājot sev pie krūtīm, cilvēki ikdienas gaitās dodas ar augstāk paceltu galvu. Viena no pirmajām lietām, kuru mums izteica Okupācijas muzejā bija tas, ka jau nākamajā dienā pēc okupācijas visa Latvijas valsts simbolika tika aizliegta, kā arī tās izmantošana kļuva krimināli sodāma. Pēc tam ekskursijas ietvaros es un pārējie jaunieši tikām ievesti cietuma kamerā. Tajā mirklī es aizdomājos par to, ka vēl pirms nepilniem 84 gadiem mēs tur būtu nonākuši tāpēc, ka mūsu mēteļus rotā karoga lentītes. Sajutu nelielu dūrienu sirdī. Kamēr gids vērsa uzmanību uz karti, lai parādītu apgabalus, uz kuriem tika izsūtīti mūsu valstspiederīgie, es nevarēju atraut acis no mazajiem ekrāniņiem, kuros tika atskaņoti video ar izsūtīto stāstiem. Tas šķita kā ļauns murgs, taču vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku tā bija realitāte. Vēlos citēt brīnišķīgā gida vārdus: “Brīvība un neatkarība tomēr ir darbības vārdi. Ja tu vēlies būt brīvs, tad vajag kaut ko darīt!” Un tā ir atziņa, kuru es sev paņēmu līdzi, domājot par to, ka Latvijas brīvība nav ir akmenī kalta un nemainīga vērtība. Gluži pretēji, tā ir vērtība, kuru ar aktīvām darbībām jāturpina sargāt ar mērķi saglabāt to. Un es ļoti ceru, ka gan es, gan pārējie jaunieši ir gatavi to darīt un nekad neapstāties! Neviens cits to mūsu vietā nedarīs.. Liels paldies par unikālo iespēju sajust piederību un pateicību savai valstij.”

Savukārt stipendiāte Agnese Veignere pateicībā rakstīja: “Manuprāt, mūsu paaudzei, kura dzimusi jau brīvā Latvijā, ir īpaši svarīgi zināt savas valsts vēsturi, jo tikai tā mēs spēsim novērtēt to, kas mums pieder šobrīd. Īpaši skaudri bija dzirdēt vilciena sliežu skaņas, kuru pavadītas, daudzi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju tika izsūtīti uz Sibīriju, to skaitā bija arī manas vecmammas ģimene. Mums visiem jābūt pateicīgiem saviem senčiem, ka viņi bija tik stipri un izturēja visas pret viņiem vērstās represijas un izcīnīja mums atkal brīvu Latviju. Muzejā apkopotās ekspozīcijas izved mūs caur vēstures līkločiem, kurus zināt ir gods katram latvietim. Paldies par vērtīgajām zināšanām!”

Sarīkojuma idejas autors Gints Jegermanis ir diplomāts ar vairāk nekā 30 gadu stāžu, bijis Latvijas vēstnieks Igaunijā, Dānijā un Zviedrijā, Latvijas pastāvīgais pārstāvis ANO Ņujorkā. Patlaban Gints Jegermanis labprāt dalās ar savām zināšanām gan pasniedzot lekcijas augstskolā, gan darbojoties Latvijas Okupācijas muzeja biedrībā. Sarīkojuma noslēgumā viņš stāstīja par to, kā piedalījies Baltijas ceļa brīvības cilvēku ķēdē un būvējis barikādes, lai aizsargātu pilsētai svarīgos objektus. Jaunieši atzina, ka pieredzes stāsts bijis kā atgādinājums par to, cik svarīgi jautāt un uzklausīt līdzcilvēku liecības, kuri ir bijuši daļa no brīvās Latvijas atgūšanas un tās turpinājuma veidošanas.

Ginta Jegermaņa iniciatīva ir radusi lielu atsaucību stipendiātu vidū, tādēļ projekts tiks turpināts arī nākamgad. Paldies ziedotājam un Latvijas Okupācijas muzeja biedrībai, kuri sniedza šo brīnišķīgo iespēju apskatīt ekspozīciju un uzzināt vairāk par valsts vēsturi, atgādinot to, cik svarīga, mīļa un trausla mums katram ir Latvija.