Novembris ir pārdomu laiks, taču vienlaikus tas dāvā brīnišķu iespēju prast ieraudzīt gaišumu sevī un dāvāt to citiem - ar nesto lāpu ugunīm Lāčplēša dienā, ar aizdegtām svecītēm krastmalā, ar vēlmi iedegt ticības uguntiņu to cilvēku dzīvē, kam tas visvairāk nepieciešams. Godinot Ādolfa Varoņa piemiņu, korporācijas “Latvia” Toronto kopa ziedojusi 31 000 EUR stipendijām korporācijas studentiem Latvijā.
Ādolfs Varonis dzimis 1905. gada 5. jūnijā, Rīgā, bet audzis un skolojies Vidzemē. Pēc Cēsu Bērzaines valsts vidusskolas beigšanas, viņš iestājās lauksaimniecības fakultātē, kur ieguva agronoma grādu. Lai pēc studijām turpinātu darba gaitas iegūtajā profesijā, Ādolfam nācās izpildīt obligāto karadienestu 5. Cēsu kājnieku pulkā. Vēlāk agronoma darbs tika piedāvāts gan Ērģemē, Skrundā un Talsos.
Karam sākoties, 1944. gadā Ādolfs Varonis kopā ar sievu Annu atstāja Latviju un devās uz Austriju. Bēgļu gaitas turpinājās līdz 1949. gadam, kad tika sasniegtas Amerikas Savienotās Valstis, kur Aiovas štatā Ādolfam piedāvāts darbs sēklu firmas zālāju laboratorijā.
1960. gadā ģimene pārcēlās uz Īstlansingu, Mičiganu, kur universitātē viņu pieņēma darbā par augu slimību tehniķi. Novērtējot viņa darbaspējas, Ādolfam tika piedāvāts bakteriologa amats veselības departamentā. Ievērojams sasniegums ir Ādolfa Varoņa izstrādātā metode antagonisma noteikšanai zemes dabīgos apstākļos. Brīvajā laikā viņa sirdslieta bija dažādu šķirņu vīnogu audzēšana. No tām tika gatavoti dažādi vīni, ar kuriem Garezerā cienāti draugi.
Ādolfs Varonis bija latvietis, kas ļoti mīlēja savu dzimteni un latvju tautu. Viņam bija svarīgi uzturēt latvietību un veicināt jaunatnes audzināšanu latviskā garā. Sabiedrībā A. Varonis bija pazīstams Garezerā, latviešu ev. lut. draudzē, Latviešu Agronomu biedrībā ārzemēs (LABA), kā arī korporācijā “Latvia”, kurā iestājies jau 1925. gada 5. oktobrī, un tai ir bijis uzticīgs līdz sirmam vecumam.
Īstlansingā Varoņu ģimene nodzīvoja vairāk nekā trīsdesmit gadus – tika stiprināta latviešu sabiedrība, svinēti svētki, tai skaitā Ādolfa Varoņa 90 gadu jubileja, kā arī sērās kopā justs līdzcilvēku aiziešanā. Pavadot mūžībā sievu Annu, Ādolfs Varonis veica dāsnu ziedojumu Garezeram, Lāču Annas paviljona celšanai sievas piemiņai, un šī rīcība tika novērtēta ar atzinību no visas latviešu sabiedrības.1997. gada 12. janvārī Ādolfs Varonis devās mūžībā, lai būtu kopā ar savu mīļo sievu tajā saulē.
Ādolfs Varonis savā testamentā ziedoja līdzekļus korporācijas “Latvia” studentiem stipendijām, ar ko studēt un stiprināt latviešu valodu un latviskumu. Korporācija vēlējumu izpildīja, atbalstot 8 studentus, kā arī, veicot ziedojumus Draudzīgā Aicinājuma iniciatīvas ietvaros latviešu trimdas skolām. Tāpat arī S!K! “Latvia” atbalstīja latviešu vasaras bērnu nometnes.
“Latvia” saime Toronto izlēma, ka ir laiks arī atbalstīt studentus Latvijā. Ar Vītolu fonda palīdzību tika dibināta Korp! “Latvia” Ādolfa Varoņa fonda stipendijas, lai turpinātu viņa vēlējumu.
Mēs varam tikai aizdedzināt lāpu, ko nest, bet svarīgākais darbs priekšā ir pacietīgiem, gudriem nesējiem – nākotnes Ādolfa Varoņa piemiņas stipendijas saņēmējiem. Tagad ikkatru novembri mēs godināsim un pieminēsim aizgājēja dvēseli, kas tik tālredzīgi ir dāvājusi mums savu gaismu.