Mūžībā devies sabiedriskais darbinieks, Latviešu Fonda pārstāvis Latvijā Valdis Bērziņš (1943-2025)
“Tālumā aiziedams,
Tu atstāj mums savu tuvumu.”
(J. Osmanis)
Ar dziļām skumjām atvadāmies no Valža Bērziņa – mūsu ziedotāja, sabiedriskā darbinieka, Latviešu Fonda pārstāvja Latvijā, kurš visu savu mūžu veltīja latvietības saglabāšanai un stiprināšanai.
Valdis bija cilvēks, kura sirds vienmēr piederēja Latvijai – gan cauri bēgļu gaitām, gan atgriežoties dzimtenē. Viņš nekad nebaidījās atbalstīt lielas ieceres un ticēja latviešu dibināto organizāciju mērķiem. Ilgus gadus pildot Latviešu Fonda priekšsēža un padomes locekļa amatu, viņš vadīja dažādus projektus, kas stiprināja latviešu identitāti un kultūru. Pateicoties Valdim Bērziņam un Latviešu Fonda padomei, 2007. gadā tika dibināta Kārļa Irbīša piemiņas stipendija.
Valdis bija ne tikai Vītolu fonda ziedotājs, bet arī cilvēks, kuram piemita spēja redzēt un uzrunāt ikvienu, jo īpaši savus līdzgaitniekus, atbalstot ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem. Viņam bija dziļa cieņa pret draugu Astrīdas Jansones un Pētera Bolšaitis dibinātajām stipendijām. Ikreiz satiekoties, Valdis veica ziedojumus dažādiem stipendiju fondiem, tostarp Draugu stipendijai, Laimoņa un Astrīdas Jansonu stipendijai, Jura Petričeka stipendiju fondam, Kluso varoņu fondam un Īras un Pētera Bolšaitis stipendijai. 2017. gadā Valdis Bērziņš dibināja savu stipendiju.
Tāpat viņam bija svarīgi, lai latviešu tautas stāsti tiktu izstāstīti pasaulei, tādēļ viņš iesaistījās Viļa Vītola izveidotajā Likteņdārza tapšanā, palīdzēja tam augt un kļūt par piemiņas vietu, kas turpina vienot paaudzēs šķirtos.
Valdis Bērziņš kopā ar draugu Pēteri Bolšaitis (1937-2021) aktīvi piedalījās arī korporācijas “Fraternitas Lettica” sabiedriskajā dzīvē.
Paldies, Valdi, par Tavu dzīves piemēru, par to, ka Tu vienmēr biji klātesošs mūsu sarīkojumos un par to, ka Tu iemācīji mums visiem, cik svarīgi ir ticēt saviem ideāliem un veidot spēcīgas draudzības. Tava mūža darbi nekad netiks aizmirsti. Lai vieglas smiltis!
Izsakām visdziļāko līdzjūtību sievai Ilzei, bērniem, mazbērniem un visiem, kam Valdis bija tuvs!