Atvadu vārdi ziedotājam Visvaldim Sniedzem

Kad jūlijs dzer liepziedu dziru,
Es dadžlapas ausī čukstu:
Cik mana dzimtene skaista!
(Ārija Elksne)

Šajā skaistajā ziedēšanas laikā, kad pļavas ir ziedu pārbagātas un vecās liepu alejās zum neskaitāmi bišu bari,  97 gadu vecumā šīs zemes gaitām ardievas teicis Austrālijā dzīvojošais ziedotājs Visvaldis Sniedze ( 26.02.1925- 06.07.2022.).  Lai arī šķiet, ka šajā laikā pasaulei jau tāpat pieder tik daudz, ka ne izskaitīt, ne izjust, vēl viens skaisti nodzīvots mūžs iegulst mūžības lappusēs.

Visvaldis dzimis 1925. gadā Rīgā. 1944. gadā beidzis V. Olava komercskolu un pēcāk iesaukts leģionā. Karam beidzoties, Visvaldis nokļuva Dānijā, tālāk Beļģijā, līdz pamatīgāka vieta tika atrasta Vācijā, kur Baltijas Universitātē uzsāktas mežkopības studijas, tomēr šeit nevaram likt punktu Visvalža trimdas ceļam, jo 1949. gadā viņš dodas uz Austrāliju, attālinoties no Dzimtenes vēl vairāk.

Svešajā zemē viņš sastop Māru Bendrupi, Jelgavas Skolotāju institūta absolventi, un dzimst mīlestība – tiek dibināta ģimene, ko vēlāk kuplina divas meitas: Māra un Līga. Apzinoties izglītības nozīmi, Visvaldis atsāk komerczinību studijas un, mācoties vakara nodaļā un strādājot par grāmatvedi un auditoru privātos uzņēmumos, iegūst diplomu Melburnas Karaliskajā tehnoloģiju institūtā. Māra tajā pašā laikā audzina meitas, vienlaikus darbojoties latviešu sestdienas skolās un bērnu vasaras nometnēs.

Kad meitas paaugušās un sāk skolas gaitas, Māra strādā lielā tirdzniecības uzņēmuma birojā un kopā ar Visvaldi sāk aktīvu sabiedrisko darbību – vāc līdzekļus Latviešu ciema būvei. Vēlāk tiek veikts brīvprātīgais darbs ciema uzturēšanā. Visvaldis sākumā ir šā ciema biedrības auditors, vēlāk grāmatvedis – līdz pat viņa uzņemšanai biedrības valdē, kur viņam daudzus gadus uzticēts valdes priekšsēža amats. Mūža nogalē Visvaldis un Māra arī paši apmetās  šajā ciemā, izbaudot sava darba augļus, priecājoties par mazbērniem un vēlāk arī par  mazmazbērniem.

Tomēr šī iniciatīva, veidojot Latviešu ciemu, nav vienīgais solis, kas sperts, palīdzot saviem tautiešiem. Tā 2011. gadā Vītolu fondā tika dibināta stipendija talantīgiem jauniešiem. Kopā saziedotā summa šo gadu laikā pārsniedz 150 000 eiro, un līdz šodienai tā ļāvusi jau divdesmit stipendiātiem iegūt augstāko izglītību. Labā straume gan vēl turpināsies, jo atstātais ziedojums ļaus arī turpmāk izmaksāt stipendijas, mudinot jauniešus atcerēties šos cēlos cilvēkus, kas savā dzīvē sakrāto lēma ziedot augstākam mērķim – mērķim, kas sasaista mūsu sirdis ar neredzamām saitēm, - ticībai labākajai nākotnei!

2016. gadā mūža mierā aizgāja Māra, tagad, pēc sešiem gadiem, arī Visvaldis ir kopā ar viņu tajā saulē. Tā bijusi bagāta un mīlestības piepildīta dzīve, un ne mūža gadi, bet tikai tajos paveiktos var būt par atsvaru labestībai, kas gūta, saņemta un tālākdota. Šodien tu, Visvaldi, esi mājās. Pie Latvijas zemes, pie kokiem, pie bagātā vasaras galda, kur tev vēlēta goda vieta, jo cilvēks, kas tik daudz devis Tēvzemes labā, vienmēr būs dārgs viesis mūsu tautas domās un sirdīs, ko pieminēt ar visskaistākajām atmiņām. Un tagad katru vasaru, liepziedu puteņos stāvot, mēs godināsim to dvēseli, kas tikpat skaisti ir dāvājusi mums savu mīlestību kā mīļā Latvijas vasara.

Ar pateicību pieminam Visvalža veikumu Latvijas labā un izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem!