Atvadu vārdi Visvaldim Dzenim

Ir cilvēki, kuri visu mūžu vēlējušies mainīt pasauli, ar savām zināšanām un pārliecību par veicamā nozīmīgumu padarot to gudrāku un bagātāku, un tādu cilvēku aiziešana Mūžībā mūsu tautai ir īpaši sāpīga. Pavisam nedaudz, tikai dažu nedēļu pietrūka, lai kopā ar latviešu tautu savas zemes Lielo dienu sagaidītu arī Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris Visvaldis Dzenis – cilvēks, kurš tik daudz ir paveicis savas Tēvzemes labā un kuru allaž raksturojuši ne skaisti vārdi, bet no sirds padarīti darbi. 29. oktobrī, aizsākās Visvalža Dzeņa ceļš tālajā, nezināmajā mūžības ceļā, atstājot šaisaulē palikušajiem dārgāko, kas viņam piederēja – cerību Latviju nākotnē redzēt laimīgu.

Šodien raud neskaitāmas zvaigznes oktobra debesīs, un arī tās trīs, mūs tautai pašas dārgākās – Latvijas ģerbonī un Brīvības pieminekļa smailē. Trīs zvaigznes ir arī mūsu Valsts augstākajā apgalvojumā, kuru tika ierosināts šogad piešķirt Visvaldim Dzenim par īpašiem nopelniem Tēvijas labā. 19. oktobrī ordeņa kapituls lēma par nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt augstāko Latvijas valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt Visvaldi Dzeni par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri. Ziņa par apbalvojumu ģimene saņēma 29. oktobrī, kad Visvaldis jau bija devies mūžībā.

Gandrīz pirms gadsimta Kārlis Skalbe rakstīja: "Ir arī citas debesis bez tām, ko redzam katru dienu. Tās ir tautas garīgās debesis. Jo augstākas tās un spožākas, jo cildenāka un gaišāka tās dzīve". Visvalža Dzeņa garīgas debesis allaž bija sapnis par brīvu un attīstītu Latviju, kur latvietis pats ir saimnieks savā zemē, kur brīvi skan latviešu valoda un latviskās vērtības tiek godā celtas. To viņš savā sirdī glabājis visu mūžu cauri karam, bēgļu gaitām, Latvijas nebrīves un tagad- jaunās brīvvalsts laikiem.

Viņa  būtiskākais devums Latvijai – SIA ,,Kokpārstrāde 98” dibināšana 1998. gadā, kad Visvaldis Dzenis  izlēma Latvijā radīt uzņēmumu, kas sniegtu ieguldījumu ekonomikas attīstībā un nodrošinātu darba vietas iedzīvotājiem. SIA "Kokpārstrāde 98” ražošanu ar pilnu jaudu sāka 2001. gadā. Visvaldim Dzenim par paveikto bija iemesls priecāties:,,Gandrīz trīssimt allažnieku un citu novadu ģimenēm šeit ir darbs, un viņiem nav jāpamet dzimtā zeme, lai pelnītu naudu citur. Esam ceļa sākumā, priekšā vēl daudz darāmā.”

"Kokpārstrāde 98” šobrīd ir lielākais nodokļu maksātājs Siguldas novadā. Visvaldis Dzenis uzskatīja: „Šāda attīstība varētu izveidoties visos Latvijas novados, kur tiek saredzēta iespēja ražot, balstoties uz vietējo izejvielu, atsaucību un piestrādāšanu. Te nav nekā sensacionāla. Turklāt peļņa paliek pašiem.”

Visvaldis Dzenis bija ne tikai šī plaukstošā uzņēmuma dibinātājs, bet arī agronoms, izgudrotājs, siera siešanas un fasēšanas iekārtu ražošanas uzņēmumu prezidents, Latvijas Zemnieku savienības Ziemeļamerikas Austrumu nodaļas vadītājs.

Viss viņa dzīves stāsts liecina par prasmi veidot savu dzīvi tādu, kādu viņš pats vēlas. Visvaldis Dzenis dzimis 1921. gadā Daugavpils novada Naujenes pagastā, mācījies  Skaistas pamatskolā, vēlāk iestājies Malnavas lauksaimniecības vidusskolā, kuru pabeidzis 1939. gadā – ar šo skolu viņam joprojām saistījās daudz sirsnīgu atmiņu. Tad viņš iestājās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā, kur mācījās trīs gadus, taču Otrais pasaules karš Visvalža Dzeņa dzīvē ienesa nopietnas pārmaiņas. Tomēr arī kara laikā viņam izdevās turpināt izglītību Vācijā. Vēlāk vairākus gadus Visvaldis Dzenis strādāja piena ražošanas jomā Rāvensburgā, vienlaikus apmeklēja siera meistaru kursus un kļuva par sertificētu meistaru. Dažus gadus pirms došanās uz Ameriku viņš satika savu nākamo sievu Sigrīdu. Gandrīz bez līdzekļiem, vien ar milzīgu entuziasmu, Visvaldis Dzenis nolēma nepamest profesiju un spēja atrast Amerikā ļoti pieprasītu nišu – siera izgatavošanas mašīnu ražošanu. Viņa bizness plauka, pastāvīgi tika paplašināta savu ražotne, ieguldot naudu jaunās tehnoloģijās, demonstrējot savus izgudrojumus starptautiskās izstādēs. ASV Dzeņa kungam piederēja trīs korporācijas. Viņš vienmēr uzsvēra: ,,Nevairīšanās no darba, laime, ticība labākai nākotnei, neskatoties uz atrautību no dzimtenes, palīdzēja man pārvarēt dzīves šķēršļus.” Dzīvesbiedre Sigrīda allaž bija Visvalža Dzeņa atbalsts un palīgs – viņa nodarbojusies ar uzņēmuma grāmatvedību un lietvedību. Kopā uzaudzināti un izskoloti četri bērni, ir  mazbērni.

Visvaldis Dzenis bija ne tikai daudzu latviešu organizāciju biedrs, bet arī ilggadējs Vītolu fonda draugs. 2002. gadā Visvaldis Dzenis sekmēja Latvijas Agronomu biedrības ārzemju nodaļas (LAB-AN) stipendiju dibināšanu topošajiem agronomiem Latvijā. "Visvalža un Sigrīdas Dzeņu dimanta kāzu stipendija", "LAB-AN stipendija" un SIA “Kokpārstrāde 98” stipendija šo gadu laikā ir bijis atbalsts talantīgiem, bet mazturīgiem Latvijas jauniešiem, kuri nākotnē kļūs par augsti izglītotiem jaunajiem speciālistiem. Gudrība un garaspēks ir pats vērtīgākais, kas mūsu tautai pieder, tāpēc ieguldījums izglītībā vienlaikus ir ieguldījums nākotnē, bet ziedotāja personiskais piemērs allaž ir apliecinājis, cik daudz var paveikt un sasniegt, ja ir gana daudz uzņēmības un mērķtiecības.

Valsts svētkos dāvanu no Visvalža Dzeņa saņēma arī laikraksts ,,Laiks’’- simt abonentu 2018. gadā, kas ir uzņēmuma SIA „Kokpārstrāde 98” ziedojums valsts 100 gadu jubilejā. Visvaldim Dzenim  nepatika īpaša publicitāte, taču naudas summas, kuras tikušas ziedotas, allaž ir bijušas visai iespaidīgas.  Latvieši gan Amerikā, gan Latvijā viņu pazīst kā cilvēku, kas ar saviem spēkiem spējis īstenot vērienīgas idejas un nopelnītajā dāsni dalījies.

Visvaldis Dzenis ticēja savas Tēvzemes cilvēkiem un varēja justies laimīgs, jo izjuta patiesu gandarījumu par paveikto: "Dzimtenē man izdevās atrast un atraisīt cilvēkos vēlēšanos būvēt nākotni saviem spēkiem – viņi ieraudzīja „mākoņa zelta maliņu”. Nākotnes nama doma ir mūsu rokās, un, tikai to piepildot, mēs kļūsim, par ko mēs vēlamies būt.”

Un arī tā mākoņa maliņa, no kuras turpmāk uz mums un mūsu padarītajiem darbiem vērsies Visvaldis Dzenis, būs no zelta. Tīra zelta. Jo visu mūžu šis sirmais, godīgais un allaž taisnais latviešu vīrs ir nodzīvojis ar vienu vienīgu pārliecību: "Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods…” (R. Blaumanis)

Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem!