Daudz darbiņi padarīti,
Daudz solīši iztecēti:
Lai nu mīļā zemes māte
Pārklāj savu seģenīti.
Pavisam drīz uzsnigs balts, mirdzošs sniegs, pārklās un sasildīs pasauli, iemirdzēsies Ziemassvētku zvaigzne, bet miljoniem eņģeļu posīsies uz zemi ikvienu sargāt, mierināt un iepriecināt. Un tad kāds eņģeļa spārna pieskāriens, tik viegls, tik gaistošs, tik mīlestību apliecinošs liks atkal un atkal domāt par Almu Alužāni, bezgala dāsnu un labestīgu cilvēku, kuras dvēsele šajā pirmssvētku laikā devās Mūžības ceļā.
Ir nodzīvots 101 gadu garš mūžs- tajā ir bijis gana daudz bēdu, skumju un šķiršanās sāpju, bet vēl vairāk prieka, laimes, mīlestības un gandarījuma par paveikto. Un padarīts ir daudz: izaudzināti un izskoloti pašas bērni, zināšanas sniegtas neskaitāmiem skolēniem gan savulaik Latvijā, gan vēlāk Minsteres ģimnāzijā, ir vadīti kori un veikts rosīgs sabiedriskais darbs.
Kaut arī Almas Alužānes dzīve vairāk kā sešdesmit gadu ritēja Minsterē, viņas sirds tomēr piederēja Latvijai. Almas kundzi interesēja viss, kas notika viņas Tēvzemē, īpaši jauniešu iespējas izglītoties. Viņa uzskatīja, ka jaunajai paaudzei ir jāpalīdz, ,,.. lai tie savai nākotnei pārņem cilts garīgo mantojumu,” tāpēc savā 100 gadu jubilejā aicināja radus un draugus dāvanu vietā ziedot stipendijai Vītolu fondā.
Liktenis Almai kundzei acīmredzot dāvāja tādu garu mūžu, lai viņa paspētu paveikt tik daudz laba, un to vēlas turpināt arī viņai tuvie cilvēki, aicinot bēru dienā ziedot Vītolu fondam Almas Alužānes piemiņas stipendijai.
Nu Almas kundzei priekšā slimību un raižu neapēnota Mūžība, gaŗa jo gaŗa. Bet mums, Šaisaulē palikušajiem, - cerība kādudien atkal sajust balta un mīlestības apgaismota eņģeļa spārnu pieskārienu- tik liegu, tik maigu un sargājošu, tik cilvēkmīlestību apliecinošu.