Ērikas Dēzijas Ķerģis un mācītāja Eduarda Ķerģis piemiņas stipendija

Ērika Dēzija Ķerģis (dzimusi Mīlbergs) dzimusi Valmierā 1918. gada 17. jūlijā, mācījusies Valda Zālīša pamatskolā, 1. Valsts ģimnāzijā Rīgā, labi pratusi vācu, franču un grieķu valodu. 1938. gadā Dēzija turpināja izglītību Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes klasiskās filoloģijas nodaļā. Tajā pašā gadā viņa iestājās korp! Gaujmaliete. 1943. gadā Dēzija devās uz Vāciju, kur sāka studijas Prinča Alberta universitātē Freiburgā.

Vēlāk Dēzija nokļūst Kanādā. 1949. gadā viņa salaulājas ar mācītāju Eduardu Ķerģi. Vairākus gadus viņi dzīvo Sadberijā, Ontario, kur Eduards ir draudzes mācītājs, bet Dēzija turpina studijas Lorenšija universitātē, tad iegūst bibliotekāres grādu McGill universitātē. Vēlāk ģimene dzīvo Hamiltonā, kur viņa līdz pat pensijai strādā pilsētas bibliotēkā.

Dēzija aktīvi iesaistījās korp! Gaujmaliete dzīvē gan studiju gados Latvijā, gan vēlāk, dzīvojot Kanādā. Korp! Gaujmaliete Toronto kopā Dēzija veica seniores, audzinātājas un sekretāres pienākumus.

Pensijas gadus Dēzija ar vīru pavada Sadberijas un North Bay pilsētās, līdz dzīvesbiedrs 1990. gadā aiziet mūžībā. Tad Dēzija pārceļas tuvāk Hamiltonai, kur dzīvo līdz aiziešanai aizsaulē 2009. gada 14. janvārī.

1927. gada 22. martā sešpadsmit Latvijas Universitātes studentes no dažādām fakultātēm nodibināja studenšu korporāciju, nosaucot to Latvijas straujās un gleznainās upes Gaujas vārdā – par Gaujmalieti. Kā Gauja sāk savu gaitu kā maza urdziņa Vidzemes augstienē un savā plūsmā, vijoties cauri gaišiem dolomīta un iežainiem smilšakmens krastiem, kļūst par plašu straumi, tāpat Gaujmaliete no sešpadsmit ideālām un enerģiskām studentēm izaug par lielu saimi. Latvijas pastāvēšanas laikā Gaujmaliete ieņem savu vietu akadēmiskā un nacionālā jomā, veicinot mūsu valsts attīstību.

Gaujmalietes dibinātājas: Austra Ašmane, dzimusi Ozola, farmācijas maģistre, Marta Barise, Dr. med., Alise Biseniece, dzimusi Pauļuka, agronome, Klāra Dardzāne, dzimusi Ozola, filoloģijas maģistre, Lūcija Dombrovska, dzimusi Bokaldere, filoloģijas studente, Anna Hofmane, stud. rer. nat., Alise Gulbe, dzimusi Induse, agronome, Berta Jozuus, dzimusi Gaile, mag. rer. nat., Nora Klīve, dzimusi Purmala, filoloģijas maģistre, Marta Lauža, filoloģijas maģistre, Anna Plato, dzimusi Celma, pedagoģijas maģistre, Elza Skaidrā, dzimusi Barise, Dr. med., Berta Sigate, vēstures maģistre, Lidija Štāle, dzimusi Līce, vēstures studente, Emīlija Veicele, dzimusi Martinsone, vēstures studente, Biruta Zommere, dzimusi Ziediņa, zobārste.

Dibinātājas par savām krāsām izvēlējās baltu – zilu – zelta krāsu. Baltā krāsa simbolizē ziedošās ievas Gaujas krastos un dvēseles skaidrību, zilais ir debess jums virs Gaujas un dziļa ticība, zelts – druvas Gaujas malā, sasniegumi darbā, zinātnes augļi.

Gaujmaliešu korporācijas devīze ir “Skaidru sirdi, modru garu!” (Cordi, animae, intellectui!) un “Dvēsele visbaltākā, piemīlība vispatīkamākā, cilvēcība visdziļākā!” (Anima candissima, gratia jucundissima, humanitas profundissma!), galvenie mērķi –  audzināt savas locekles nacionāli valstiskā garā, veicināt draudzību un vienprātību, izkopt sirds skaidrību un daiļuma izpratni,  ieaudzināt savās loceklēs cienību pret katru godīgu darbu: garīgu vai fizisku, galvenokārt izkopt līdz iespējamai pilnībai mīlestības jūtas pret savu tautu un dzimteni.

Ērika Dēzijas Ķerģis