Valža Muižnieka piemiņas stipendija
Ziedotājs atbalsta:
latviešu valodu un literatūru studējošos
Valdis Muižnieks dzimis 1923. gada 1. decembrī Rugāju pagastā Aleksandra un Beatrises Muižnieku piecu bērnu ģimenē. 1949. gadā kopā ar māti, brāļiem un māsu ieceļo ASV. Tur viņi strādā Misisipi pavalsts kokvilnas laukos, bet jau 1951. gadā Valdis Muižnieks pārceļas uz Čikāgu un sāk medicīnas studijas, specializējoties kairopraktikā. Ieguvis DCM grādu, viņš apmetas Kalamazū un sāk pritvātpraksi, aizejot pensijā tikai 2009. gada pavasarī.
Valdis Muižnieks bijis viens no ALJA dibinātājiem, vienu gadu arī priekšsēdis. Būdams dedzīgs latviešu jaunatnes izglītības atbalstītājs un veicinātājs, viņš nodibināja sešu nedēļu nogaļu 6x1 kursus dažādās ASV pavalstīs. No tiem ar laiku izveidojās 2x2 un 3x3 nometnes, kas darbojas vēl tagad un tiek organizētas arī Latvijā. Valdis Muižnieks bijis Latviešu studiju centra Kalamazū dibinātājs un administrators. Ar savu neizsīkstošo enerģiju viņš ir panācis, ka tiek uzcelta studentu mītne, kurā paspārni atrod arī plašākā latviešu bibliotēka un mākslas darbu krātuve.
Sadarbībā ar Rietummičiganas universitātes lingvistikas fakultāti jau 1966. gadā tika organizēti latviešu valodas kursi, no 1981. līdz 1992. gadam – pilna akadēmiskā gada latviešu valodas programma ar profesionāliem mācību spēkiem un akadēmiskām ieskaitēm. Uz studijām pulcējās studenti ne tikai no ASV, bet arī no Kanādas, Dienvidamerikas, Austrālijas un Latvijas. No 1966. gada latviešu valodu, literatūru un vēsturi mācījušies 1234 studenti.
1970. gadā Valdis Muižnieks bija Latviešu fonda dibināšanas iniciators un fonda priekšsēdis.
Valdis Muižnieks bija konkordijas Valdemārija goda filistrs. Par darbību latviešu sabiedriskajā, izglītības un politiskajā laukā saņēmis Kultūras fonda Goda rakstu, ALJA Zelta nozīmi, “Daugavas vanagu” centrālās valdes Atzinības rakstu, pulkveža Januma balvu, Rietummičiganas universitātes goda doktora grādu un Triju Zvaigžņu ordeni.
Ar dzīvesbiedri Lalitu Muižnieci kopā bija pavadīts 51 gads, izaudzināta meita Sarma un dēls Zintis, priecēja mazbērnu pulciņš, taču 2009. gada 10. jūlijā piepeši apstājās Valža Muižnieka sirds.
2010. gadā Valža Muižnieka piemiņas stipendiju dibināja Lalita Muižniece. Dzejniece un valodniece Lalita Muižniece (1935) dzimusi dzejnieces Rūtas Skujiņas un rakstnieka Jūlija Lāča ģimenē. Lielāko mūža daļu pavadījusi Amerikā, bet šobrīd dzīvo Rīgā.
Lalitas Muižnieces interešu lokā ir latviešu dzeja, kas tapusi gan trimdā, gan Latvijā, un folklora, tautasdziesmu metrikas jautājumi un fonoloģija. 1981. gadā Mičiganas universitātē viņa ieguvusi doktores grādu lingvistikā par disertāciju “Linguistic Analysis of Latvian Death and Burial Folk Songs” (“Latviešu miršanas un bēru dziesmu lingvistiskā analīze”).
Kopš 1970. gada Lalita Muižniece bijusi mācībspēks Rietummičiganas universitātē Kalamazū Mičiganā, kur kopā ar profesoru Jāzepu Leli izstrādājusi jaunas un modernas latviešu valodas mācīšanas metodes ārpus Latvijas dzīvojošiem studentiem; 1980. gadā izveidojusi akreditētu Latviešu studiju programmu. Strādājusi trimdas žurnālu “Jaunā Gaita”, “Mazputniņš” un “Mēs”, kā arī apgāda “Ceļinieks” latviešu klasiķu mazgrāmatiņu sērijas redakcijās.
No 1993. līdz 2004. gadam lasījusi lekcijas par latviešu tautasdziesmu valodu un trimdas dzeju Latvijas Universitātē un Latvijas Kultūras akadēmijā.
2020. gadā izdevusi grāmatu "Pēdas. Melita Rīgā." Pirmo reizi abi darbi "Pēdas" (1974) un "Melita Rīgā" (1975) apkopoti vienā grāmatā.
2021.gadā Lalita Muižniece saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī ieguvusi Mūža balvu Latvijas literatūrā.