Ulda Klausa jubilejas stipendija

Uldis Klauss dzimis 1929. gadā 9. novembrī. Pēckara gadus viņš pavadīja Dienvidvācijas švābu ciematā Ebenveilerā, kur pabeidza ģimnāziju un izdeva rakstu krājumu “Ebenveilerieši". 1950. gadā Klausu ģimene nonāca Ņujorkā. Uldis vakaros studēja Kolumbijas universitātē un 1959. gadā ieguva maģistra grādu. Viņš aktīvi darbojās Ņujorkas latviešu studentu biedrībā un studentu korporācijā Fraternitas Vanenica. 1960. gadā Uldis Klauss kļuva par finanšu direktoru Jāņa Rīsberga uzņēmumā General Builders Corporation, tad turpināja strādāt starptautiskā ķīmijas uzņēmumā Celanse un bankā Bankers Trust un veica darba pienākumus Āzijā, Austrālijā un ilgāku laiku arī Vācijā. Viņš pievērsās arī sabiedriskajam darbam: vadīja Ņujorkas latviešu organizāciju padomi, bija “Daugavas vanagu” ASV zemes valdē un Amerikas Latviešu apvienības valdē, darbojās Pasaules brīvo latviešu apvienības valdē.

 1981. gadā Uldis Klauss atgriezās Latvijā un strādāja Long Island Trust bankā. Viņš piedalījās gan Latvijas Tautas frontes otrajā kongresā, būdams Ņujorkas atbalsta grupas vadītājs un delegāts, gan trešajā kongresā, kad viņu ievēlēja arī LTF domē. 1992. gadā ASV Finanšu ministrija  Uldi izraudzīja par savu pārstāvi Latvijā, palīdzot Latvijai pārorientēties uz tirgus ekonomiku. Viņš bija arī Latvijas Bankas prezidenta padomnieks, tad Bankas kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs centrālajā bankā.

 Uldis Klauss pievienojās partijai “Jaunais laiks”, kandidēja 2002. gada Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts par deputātu. Aktīvo darbošanos viņš beidza 2006. gadā, būdams 8. Saeimas deputāts.

 1998. gadā Valsts prezidents Guntis Ulmanis Uldim Klausam pasniedza valsts augstāko atzinību – Triju Zvaigžņu ordeni – par nopelniem Latvijas labā.

Uldis Klauss visu mūžu ir godam kalpojis savai valstij, profesijai un ģimenei, izaudzinājis divas meitas un lepojas ar diviem mazbērniem ASV. Viņš pats pensijas gadus pavada savā dzimtajā Rīgā.