
“Ir divi varianti pēc traumas, vai nu tu dzīvo vai eksistē. Un es gribu dzīvot…”
/Raimonds Smagars/
Raimonds Smagars (17.08.1977.– 03.04.2026.) mūžam paliks cilvēku atmiņās kā iedvesmas avots, kurš pēc smagas mugurkaula traumas gūšanas jaunībā nepadevās, bet dzīvoja dzīvi pēc iespējas piepildītāk un neatkarīgāk no citiem.
Raimonds vienmēr iestājās par vienlīdzīgām iespējām un ar savu darbu palīdzēja mainīt sabiedrības domāšanu, tādēļ, lai turpinātu viņa mūža laikā iesākto ir dibināta Raimonda Smagara piemiņas stipendija, kas atbalstīs studentus ar īpašām vajadzībām.
Raimonds Smagars bija pazīstams kā aktīvs cilvēktiesību aizstāvis un ilggadējs biedrības "Apeirons" pārstāvis. Organizācija, kas dibināta 1997. gadā, bet darbojas kopš 1994. gada, uzsver savu mērķi veicināt cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā, nodrošinot viņiem vienlīdzīgas iespējas izglītībā, darbā un ikdienas dzīvē. Smagars savā darbā īpaši uzsvēra nepieciešamību pēc pieejamas vides un jaunāko tehnoloģiju izmantošanu, lai palielinātu cilvēku ar invaliditāti neatkarību. Viņš pats, pārvietojoties ratiņkrēslā, dalījās savā pieredzē par gudru māju risinājumiem un dažādu ierīču attālinātu vadīšanu, kas sniedz ievērojamu atvieglojumu.
“Skatīties vajag uz to, ko cilvēks spēj izdarīt, nevis uz to ko nespēj. Darba rezultāts ir labākais rādītājs, vai šis darbinieks ir atbilstošs vai nav. Pārējais vai viņš sēž ratiņkrēslā, vai skrien kājām, vai kas savādāks…tas viss ir sekundāri.”
/Raimonds Smagars/
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Raimonda Smagara ģimenei un tuviniekiem.
Paldies Raimonda mammai Edītei, māsai Judītei un tētim Jurim par stipendijas dibināšanu!