Jevgenija un Olgas (dzim.Rubenes) Petričeku piemiņas stipendija

Ziedotājs atbalsta:

Atbalsta ķīmiju studējošos

Jevgenijs Petričeks dzimis 1889. gadā, beidzis vidusskolu Pleskavā un universitāti Pēterburgā, Krievijā. Olga dzimusi 1902. gadā, absolvējusi vidusskolu Rīgā. Viņi salaulājās 1922. gadā. Ģimenē bija pieci bērni: dēli Jānis un Juris un meitas Irēna, Ludmila un Anna. Jaunākā meita nomira trīs mēnešu vecumā 1940. gadā. Viņiem ir astoņi mazbērni un astoņi mazmazbērni. Bērniem un mazbērniem tika ieaudzināta tieksme pēc izglītības, cieņa pret dabu, devīgums un absolūts godīgums.

Jevgenijs dienēja Latvijas armijā, bija revīzijas komisijas loceklis Liepnas pagastā un, kad mainījās pagasta robežas, Pededzes pagastā. No 1931. gada līdz 1934. gada apvērsumam viņš bija Pededzes pagasta vecākais. Ģimene nodarbojās ar lauksaimniecību, Jevgenijs vairākus gadus strādāja arī spirta dedzinātavā Liepnā. 1941. gadā ģimene tika izlikta no savas mājas un pārcēlās uz Kūdumu, kur Jevgenijs vadīja pasta nodaļu. Bēgļu gaitas Petričeki sāka 1944. gada 23. jūlijā. Vēl vairākus mēnešus viņi uzkavējās Latvijā, un tikai septembrī ģimene tika uz kuģa un nonāca Gdaņskā (Dancigā), Polijā. Petričeki strādāja lauku darbos netālu no Vročlavas (Breslavas), tad atkal bēga no frontes un uz īsu laiku nonāca bēgļu nometnē Egerā, Čehijā. Kara beigas viņi sagaidīja Dienvidvācijā, kur vispirms dzīvoja pie vācu zemniekiem un tad bēgļu nometnē Rāvensburgā.

1950. gadā ģimene saņēma izsaukumu uz ASV. Viņi divus gadus strādāja lauksaimniecībā Pisgā, Rietumvirdžīnijā. 1952. gadā Petričeki pārcēlās uz Kaliforniju. Jevgenijs strādāja dažādos dārzniecības darbos, Olga bija sporta piederumu pārzine universitātes meiteņu vingrotavā. Abi aktīvi darbojās Ziemeļkalifornijas draudzē. Petričeki allaž bija devīgi ziedotāji. Jevgenijs mūžības ceļos devās 1981. gadā, Olga šo pasauli atstāja 1998. gadā.

Dēls Jānis Petričeks no Vācijas devās uz Venecuēlu, vēlāk dzīvoja Ņujorkā un Kalifornijā. Viņš bija mežkopības ekonomikas profesors. Meitas Irēna Ezergaile un Ludmila Grīvere pēc apprecēšanās pārcēlās uz Toronto un Ohaio. Irēna strādāja par žēlsirdīgo māsu, Ludmila beidza ķīmijas studijas. Dēls Juris dzīvoja Masačūsetsā, Kalifornijā, Aļaskā un Vašingtonā. 2008. gadā viņš atgriezās Latvijā, strādāja par elektroinženieri.

Mazbērni ieguvuši ārsta, zobārsta, inženiera, trenera un bibliotekāra profesijas.