Ir jāprot būt šai dzīvē laimīgiem, un ir tādi cilvēki, kas to lieliski spēj. Tā ir liela māksla – neskatoties uz grūtībām, negaidītiem pavērsieniem, dažkārt nebaltām dienām, gūt no šīs dzīves pašu svarīgāko. Un viens no laimīgas dzīves priekšnoteikumiem ir prieks – prieks par jaunu dienu, par uzartu vagu vai pirmo asnu pavasarī, prieks par uzticamiem cilvēkiem, kurus laimējies sastapt, par savējiem, pašiem tuvākajiem un mīļākajiem, un, protams, par liktens dāvāto un pašu nopietnā un atbildīgā darbā nopelnīto iespēju dalīties ar citiem.
Stāsts par Ružu ģimeni vienmēr ir bijis un būs stāsts par prieku. Tas ir stāsts par šīs ģimenes vienu no pamatvērtībām – dalīties, palīdzēt, atbalstīt, uzmundrināt, bet galvenokārt – gūt prieku un būt laimīgiem par iespēju darīt laimīgus un priecīgus citus. Šī stipendija kārtējo reizi ir apliecinājums Edgara un Līgas Ružu pārliecībai, ka laimīgus cilvēkus dara nevis tas, kas viņiem pieder, bet gan tas, kā tas tiek izmantots un lietā likts, jo īpaši, ja prātā un sirdī allaž tiek turēts pats svarīgākais – darīt visu, lai šī zeme, kurā lemts piedzimt un dzīvot, kļūtu bagātāka un laimīgāka.
Līgas un Edgara veikums savā jomā ir ticis augstu novērtēts – Latvijas valsts prezidents un Ordeņa kapituls par nopelniem valsts labā abus apbalvojis ar Atzinības krustu.
Izglītības loma atsevišķa cilvēka un arī valsts izaugsmē šai ģimenē allaž tikusi augstu vērtēta – Edgara vecāki savulaik bijuši atzīti mācībspēki Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
Ružu ģimenē svarīga loma ir darbam, atbildīgam, vietējo zemnieku un valsts augstu novērtētam, taču novārtā nekad nav tikušas atstātas pašas svarīgākās ģimenes vērtības- savstarpēja cieņa, atbalsts, mīlestība un, protams, kopīgi vaļasprieki – viņi skrien maratonus, ceļo, kāpj kalnos. Ir izaudzināti divi dēli- turpinājums stiprai un strādīgai latviešu dzimtai.