Pēc kara Anglijā trūka strādnieku. 1947.gadā valdība atļāva no Vācijas nometnēm iebraukt darba spējīgiem vīriešiem darbam lauksaimniecībā, ogļraktuvēs un ķieģeļu rūpnīcā. Dzīvošana bija koka barakās, bijušā gūstekņu nometnē. Londonā tika dibināta aprūpes biedrība - Daugavas Vanagu fonds. Domājot par palīdzību Vācijā palikušajiem kara biedriem - invalīdiem, 1948. gada 12.decembrī tika dibināta "Daugavas vanagu" fonda Bedfordas nodaļa.
Fonda ienākumi ir biedru nauda, ziedojumi un ienākumi no organizētajiem sarīkojumiem un koncertiem, kuros piedalījās tādi slaveni mākslinieki, kā baletdejotājs Lešinskis un operdziedātāja Holcmane.
Palīdzības sūtījumi galvenokārt gāja uz Vāciju leģionāriem un invalīdiem, kas veselības dēļ nevarēja izceļot un, pēckara Vācijā, dzīvoja ļoti trūcīgos apstākļos. Nodaļas biedru saimnieciskajam stāvoklim uzlabojoties, kā arī saņemot ziedojumus un testamentārus novēlējumus, nodaļas kasē uzkrājās līdzekļi un varēja arī atbalstīt dažādus projektus.
"Daugavas vanagu" fonda Bedfordas nodaļa ir ziedojusi trūcīgiem leģionāriem daudzbērnu ģimenēm, Brīvības pieminekļa atjaunošanai, Brāļu kapiem, Lestenes kapu izbūvei u.c.
Sākuma gados nodaļā ir bija vairāk kā 160 biedru, 1950. gadā daudzi izceļoja uz ASV, Kanādu. Palika un aktīvi darbojās 120 biedru, bet daudzi no tiem jau atdusas smilšu kalniņā vai pavada savas vecuma dienas atpūtā un nodaļas dzīvē vairs aktīvi nepiedalās.
Atvadu vārdi "Daugavas vanagu" fonda Bedfordas nodaļas bijušajam priekšsēdim Jānim Tauriņam: http://www.vitolufonds.lv/aktualitates/arhivs/atvadu-vardi-janim-tarurinam