Ausmas un Kārļa Bļodnieku stipendija
Neviens no mums nav pasargāts ne no Likteņa triecieniem, ne no neizskaidrojamām nejaušībām, taču jāapzinās, ka ir kas varenāks – tā ir drosme, izturība un prasme mūžu nodzīvot skaisti, dāvājot līdzcilvēkiem prieku ar savu esamību un apzinoties, cik grūta, bet tomēr cik skaista ir dzīve.
Ausmai Bļodniecei Liktenis ir daudz dāvājis un ļoti daudz ņēmis, tāpēc jo īpaši apbrīnojama ir viņas neatslābstošā vēlme darīt labu, sniegt atbalstu un palīdzēt ne tikai tautiešiem tālajā mītnes zemē Austrālijā, bet arī jauniešiem Latvijā, viņas mūžam mīlētajā Tēvzemē.
Ausma Bļodniece dzimusi Rīgā 1926. gada 27. jūlijā. Viņa ģimenē bija vienīgais bērns, bet, kad Ausmai bija tikai 4 gadi, vecāki izšķīrās un rūpes par meiteni uzņēmās māte. Ausma uzsāka skoloties 2. Rīgas pilsētas ģimnāzijā, bet mācības tika pārtrauktas, jo uzplauka mīlestība, tika nodibināta ģimene, piedzima meitiņa.
Vīru iesauca armijā, un 1944. gada rudenī dzīvesbiedra kara vienība devās uz Liepāju, lai tiktu nosūtīta uz Vāciju. Ausma vēlējās atvadīties no vīra, tādēļ nolēma mērot ceļu uz Liepāju. Tā kā ceļš bija sarežģīts un bīstams, viņa atstāja mazo meitiņu pie mātes Rīgā. Ausmai nebija nodoma atstāt Latviju, taču šajās septembra dienās Rīgā ienāca krievu armija un fronti šķērsot bija neiespējami, tāpēc nācās pieņemt smagu lēmumu- atstāt meitiņu Latvijā un doties uz Vāciju.
,,Mēs jau drīz atgriezīsimies,” aizbraucēji bija pārliecināti, taču Liktenis un pastāvošās varas lēma citādi. Bet, kā vēlāk izstāstīja Ausmas māte, došanās prom no Latvijas tobrīd pasargāja Ausmu no izsūtīšanas uz Sibīriju.
Pēc kara Vācijas bēgļu nometnē Kaselē Ausma absolvēja ģimnāziju un līdz izbraukšanai uz Austrāliju strādāju IRO (International refugee organisation) birojā. Šajā laikā tika šķirta laulība.
1949. gada 15. septembrī Ausma izceļoja uz Austrāliju. Viņa sāka strādāt par viesu apkalpotāju viesnīcā mazā lauku pilsētiņā starp Melburnu un Sidneju, vēlāk apguva amatu- iemācījās darināt ādas izstrādājumus.
Sidnejā Ausma iepazinās un nodibināja ģimeni ar Kārli Bļodnieku, tad pārcēlās uz saulaino Kvīnslandi (Queensland) un nopirka dzīvokļu māju Zelta krastā (Gold Coast), Burleigh Heads jūrmalā. Dzīvokļus izīrēja, un par iegūtajiem līdzekļiem tika iegādāta zeme un uzbūvēta ģimenes māja Elanoras priekšpilsētā.
Pēc daudziem gadiem Ausmai vairākkārt izdevās atbraukt arī uz Latviju un satikt māti, meitu, mazmeitu, taču nu šie sirdij tik tuvie un mīlētie cilvēki jau Aizsaulē.
Lai vieglāk panestu trimdas smagumu, Ausma allaž aktīvi iesaistījās Austrālijas latviešu sabiedriskajā dzīvē - sākumā mācīja un dejoja tautas dejas, vēlāk dziedāja korī- visilgāk Brisbanes korī ,,Beverīna”. Pēdējos gados viņa lasījusi referātus par dažādām tēmām.
Taču īpaši smags trieciens bija atvadīšanās no dzīvesbiedra Kārļa, kad 2009. gadā pēc laimīgi nodzīvotiem 54 gadiem viņš aizgāja Mūžībā.
Bet šobrīd Ausmas Bļodnieces dibinātā un Vītolu fondam administrēt uzticētā stipendija sniegs iespēju kādam talantīgam, bet mazturīgam Latvijas jaunietim iegūt augstāko izglītību.
Liktenis neko nedod mūžīgā lietošanā - ja nu vienīgi sapņus, atmiņas un apziņu, ka laimīgs ir tas cilvēks, kurš prot dzīvot uz zemes, vienlaicīgi ļaujot sapņiem tiekties bezgalībā.