2019. gada 19. jūlijā, pārkāpusi simtgades slieksni, Aina Jautrīte Pamovskis devās mūžībā. Beidzās skaists, labiem darbiem un gaišām domām piepildīts dzīves ceļš. Taču tagad šiem darbiem mūžam būs turpinājums – Vītolu fonds ir saņēmis testamentāro novēlējumu 60 000 $, un tas nozīmē, ka ne vienam vien mazturīgam, centīgam un talantīgam jaunietim, pateicoties Ainas Jautrītes Pamovskis piemiņas stipendijai, būs iespēja iegūt augstāko izglītību.
Ir vietas, kuras neaizmirst, un ir cilvēki, kurus neaizmirst... Ainas Jautrītes Pamovskis dzīvē tāda vieta visu mūžu bijusi Līgatne – viņas bērnības zeme, ar kuru saistījās vissaulainākās atmiņas. Tas bija pats gaišākais un notikumiem bagātais laiks Ainas mūžā – skaistās lauku mājas, lauki un meži visapkārt, ziedošās pļavas, kur Līgo vakarā jāņzāles plūkt un vainadziņu vīt, rotaļas un pirmie lauku darbiņi, jāšana ar zirgiem un vēl, un vēl un vēl... Tikai tādā vidē augot, visu savu tuvo rūpes, gādību un mīlestību saņemot, var izaugt un izveidoties personība – cilvēks, kuru ikviens, kaut reizi mūžā saticis, neaizmirst.
Ainas Jautrītes Pamovskis jaunības uzvārds ir Zvaigzne. Viņa ir dzimusi 1919. gada pašā skaistākajā laikā – maijā, kad Līgatnes pusē ievas uz ābeles krāšņi ziedēja, vēlot mazajai meitenei baltu un bagātu mūžu. Jaunība gan tika pavadīta Rīgā, jo vecāki rūpējās, lai Aina izaugtu un kļūtu par vispusīgi attīstu personību. Viņa ne tikai ieguva labu izglītību Rīgas Franču licejā, meitene papildus jau kopš mazotnes mācījās vācu valodu un apmeklēja deju nodarbības – Ainai pat ir bijusi iespēja dejot uz operas skatuves. Taču allaž ar nepacietību tika gaidīta vasara, kad atkal bija iespēja atgriezties sev tik mīļajās Līgatnes lauku mājās.
Ainas māte bija ļoti progresīvi domājoša un inteliģenta sieviete, kas vēlēja savām trim meitām apgūt vērtīgu profesiju. Vecākā Ainas māsa bija izvēlējusies kļūt par zobārsti un apprecējusi ārstu. Šī profesija raisīja arī Ainas interesi, tādēļ pēc vidusskolas 1938. gadā viņa uzsāka medicīnas studijas. 1943. gadā Aina pabeidza Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti un kļuva par ārsti. Par viņas pirmo darba vietu kļuva Tukuma pilsēta. Tomēr, tuvojoties krievu karaspēkam un baidoties no izsūtījuma, ģimene nolēma doties trimdā, nokļūstot Vācijā, Ingolštatē, kur Aina sāka strādāt par ārsti. Jāpiebilst, ka savā ilgajā darba mūža viņa ir apguvusi trīs specialitātes – LOR, dzemdniecību un ginekoloģiju un arī psihiatriju.
Kad 1947. gadā Pakistāna ieguva neatkarību, ģimenei tika piedāvāta iespēja doties turp strādāt. Šo piedāvājumu viņi pieņēma un 1949. gadā caur Romu ar lidmašīnu devās uz Pakistānu. Aina strādāja par militāro ārsti un ieguva kapteiņa pakāpi. 1955. gada 29. jūlijā viņa apprecēja angli Džordžu Viljamu Holtu. Jaunā ģimene daudz ceļoja un devās arī uz Lielbritāniju, bet 1961. gadā ieradās ASV, lai satiktu Ainas ģimeni. Viņi pārcēlās uz Bolivāru, Tennu, kur Aina strādāja valsts psihiatriskajā slimnīcā, pēc tam uz Kentuki, tad atpakaļ uz Tenesiju. 1964. gadā Aina dabūja darbu Oregonā, un pāris pārcēlās uz ziemeļrietumiem, taču 1971. gadā viņas dzīvesbiedrs devās Mūžībā.
Pārvarēt zaudējuma sāpes palīdzēja Ainas nerimstošā griba darboties un prasme priecāties par dzīvi. Palmspringsā viņa iepazinās ar Voldemāru Pamovski, kurš strādāja par fizioterapeitu. Kā vēlāk izrādījās, viņi, iespējams, bija tikušies jau agrāk, jo Voldemārs laikā, kad Aina mācījās Rīgā, bija dzīvojis pavisam netālu – blakus ielā. Abi satikās un nodibināja ģimeni 1973. gadā tur, tālumā – Amerikā, Oregonas pavalstī. Ģimene iegādājās māju Vilsvilvillā un kopā laimīgi nodzīvoja 33 gadus. 1981. gadā Aina Pamovskis devās pensijā, un tieši tad atklājās vēl viens viņas talants – prasme redzēto un izjusto attēlot gleznās.
Gan Aina, gan Voldemārs savu darba mūžu veltījuši medicīnai. Aina Pamovskis bija medicīnas doktore, un vēlme palīdzēt cilvēkiem, atvieglot ciešanas un sniegt cerību allaž ir bijusi neatņemama viņu dzīves daļa, tāpēc 2007. gadā Ainas kundze dibināja vīra Voldemāra Pamovska piemiņas stipendiju, jaunietim, kurš izvēlējies viscildenāko profesiju – medicīnu. Ar Ainas Pamovskis testamentāro novēlējumu atbalsts studentiem turpināsies. Paldies testamentārā novēlējuma izpildītājam John (Jānim) Zommeram par ieguldīto darbu tā kārtošanā!