Stipendija un tās piešķiršanas noteikumi disciplinēja mani būt godīgam pret sevi, pret mācībām, nemest papīrus zaļā pļavā un izzināt zinātni no grāmatām. Studiju laikos kā praktikants uzsāku strādāt Latvijas lielākajā siltumenerģijas ražošanas un piegādātāja uzņēmumā AS „RĪGAS SILTUMS”. Sākotnēji praktizējos siltumcentrālē kā elektroatslēdznieks, šobrīd esmu darba ņēmējs un turpinu savu karjeru kā energosistēmu inženieris. Ir pagājuši 7 gadi, tā nu ir gadījies, ka studentiem, kas nāk praksē no universitātēm, praksi vadu es. Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas procesu klātienē brauc apskatīt skolēni no visām Latvijas skolām, tehnikumiem un universitātēm, nāk jauni, zinātkāri studenti. Protams, es viņus uzrunāju kā kolēģus, jo, šķiet, ka tikko pats biju students un platām acīm pirmoreiz skatījos uz milzīgajām iekārtām no tā paša skolas sola. Gadu no gada esmu audzis un attīstījis profesionālās iemaņas. Ne mirkli neapstājos, nozīmēju jaunus mērķus un pēc iespējas vairāk iesaistos sabiedriskajā dzīvē. Tā es pats kaļu savu dzīves pieredzi. Jaunajiem stipendiātiem novēlu, lai mācīties vēlme nepazūd arī ārpus skolas sola un galvenais nebaidīties uzdrošināties. Paldies ziedotājam un Vītolu fondam!