Esmu Kristīne Čabikina. No 2010. līdz 2014. gadam saņēmu ERGO stipendiju. Par šo sniegto atbalstu esmu bezgala pateicīga, jo stipendija man palīdzēja ne tikai bakalaura studiju laikā, bet arī sniedza lielu finansiālo atbalstu, studējot maģistrantūrā.
Pēc Grobiņas ģimnāzijas absolvēšanas, es iestājos Liepājas Universitātē Komunikācijas vadības programmā. Šajā dzīves posmā izvēle krita par labu sabiedriskajām attiecībām, jo šajā programmā bija 6 budžeta vietas. Vēlējos studēt ārējo sakaru vadību, taču 2010.gadā šī studiju programma nemaz nenokomplektējās, tāpēc izvēle par labu sabiedriskajām attiecībām bija viegla.
Mana darba dzīve sākās 2012. gadā. Studējot otrajā kursā, devos praksē uz Grobiņas novada domi. Jau pirmajā dienā, iepazīstoties ar prakses vadītāju, teicu, ka vēlos strādāt katru dienu pilnu darba laiku, ka esmu ar mieru darīt jebkuru darbu, kas vajadzīgs pilsētai. Un tā arī notika. Uz praksi devos katru dienu, un katru dienu man arī atradās kāds darāms darbiņš. Tā kā studēju sabiedriskās attiecības, tad, protams, manos darba pienākumos ietilpa arī SA uzdevumi – preses relīzes, reklāmmateriālu veidošana. Intervēju arī novada cilvēkus rakstiem „Grobiņas Novada Ziņu Lapā”. Sagatavoju un iesniedzu vēstniecībās dokumentus vīzu saņemšanai. Mans amats domes struktūrā bija iekļauts Kultūras nodaļā, tādēļ dalība un asistēšana dažādos kultūras pasākumos bija ikdiena. Ar laiku ikdienas darbiem klāt nāca arī informācijas atjaunošana domes mājaslapā, domes sociālo tīklu menedžēšana, radio ziņu veidošana, lietvedības pienākumi.
Darbs pašvaldībā man ļoti patika un patīk vēl joprojām. Šī ir joma, kur vienā veselumā saplūst visdažādākās sabiedrības pārvaldības sfēras. Ikdienā ir saskare gan ar tūrisma, izglītības, kultūras, sporta, uzņēmējdarbības, finanšu, investīciju, infrastruktūras un attīstības jautājumiem. Strādājot pašvaldībā var redzēt, ka pilsēta un novads ir kā dzīvs organisms, kas funkcionē, mainās un attīstās. Darbs pašvaldībā ir ļoti ievērojami paplašinājis manu redzes loku par dzīvi, valsti un sabiedrību kopumā.
Laiks gāja uz priekšu. Pabeidzu bakalaura studijas Liepājas Universitātē. Jutu, ka vēlos studijas turpināt. Izvēle “krita” par labu Rīgas Stradiņa Universitātes maģistrantūras programmai “Starptautiskās attiecības un diplomātija”. Izvēloties programmu, svarīgākais apsvērums bija iespēja apvienot studijas ar darbu un dzīvi Grobiņā. Studijas RSU maģistrantūrā tiešām bija liels izaicinājums. Divu gadu laikā ieguvu ļoti daudz un patiešām augstas kvalitātes zināšanu, iepazinu daudzus profesionālus pasniedzējus, kuri vienlaicīgi ir arī dažādu nozaru augsti kvalificēti speciālisti un profesori, ieguvu jaunus kontaktus, ievērojami paplašināju savu redzesloku. Turklāt pirmajā studiju gadā par aktivitāti un labām sekmēm (vidējā atzīme – 9,5) ieguvu titulu “Gada maģistrants 2015”. Maģistra darba vērtējums – 9. Nepavisam nav slikts rezultāts, ņemot vērā, ka dzīvoju un strādāju Grobiņā un 2 maģistrantūras gadus pavadīju, katru nedēļas nogali braukājot uz studijām Rīgā.
Pēc maģistrantūras absolvēšanas biju gatava pilnībā nodoties darbam. Lai gan darbs Grobiņas domē un pašvaldībā man ļoti patika, ar jauno izglītību un Rīgas pieredzi jutu, ka esmu divu gadu laikā izaugusi. Jutu, ka ir pienācis laiks virzīties tālāk. Sāku lūkoties pēc jauniem apvāršņiem. Pavisam skaidri zināju vienu lietu – arī nākotnē vēlos strādāt pašvaldībā ārējo sakaru un PR nozarē. Vadoties pēc šīm trim pašas izvirzītajām prioritātēm, iesūtīju savu CV Liepājas domē. Pēc darba intervijas saņēmu darba piedāvājumu kā sabiedrisko attiecību speciālistei.
Ja šo veiksmes stāstu lasa mans bijušais darba devējs – Grobiņas dome, vēlos, lai viņi zina – es esmu bezgala pateicīga par iespēju būt pie viņiem, strādāt, augt, mācīties un pilnveidoties. Visas iegūtās zināšanas un prasmes ir kalpojušas man kā lielisks pamats turpmākai profesionālai darbībai. Ja šo veiksmes stāstu lasa mans pašreizējais darba devējs – Liepājas pašvaldības administrācija, tad vēlos, lai viņi zina, ka es lepojos būt kopā ar jaunajiem darba biedriem – esmu priecīga par iespēju strādāt Liepājā, būt daļai no trešās lielākās Latvijas pilsētas un sniegt ieguldījumu tās attīstībā.
Ja jūs man jautātu, kas ir veiksmes atslēga? Mana atbilde būs – skaidra vīzija un mīlestība pret savu darbu, mīlestība pret visu, ko savā dzīvē dari. Es patiešām mīlu sabiedrisko attiecību nozari un starptautiskās attiecības. Mīlestība pret šīm divām nozarēm sniedz man entuziasmu un vēlmi vienmēr augt, attīstīties, mācīties un darīt labāk un labāk. Mīlestība pret šīm divām jomām man sniedz skaidru vīziju par to, kas es vēlos būt un kur es vēlos būt. Kas vēl ir veiksmes atslēga? Bez šaubām, ticība labajam un paļāvība dzīvei, – ka īstās iespējas atnāk cilvēkam vispiemērotākajā laikā.