Arnita Rakstiņa
Mācības uzsāku Rēzeknes augstskolā (tagadējā Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmijā) Ekonomikas fakultātē tūrisma un viesnīcu uzņēmējdarbības vadībā, taču diemžēl budžetā netiku. Biju izmisumā, jo esam daudzbērnu ģimene un līdzekļu, ar ko samaksāt par manām studijām, vecākiem nebija. Tētis bankai piedāvāja ieķīlāt mežu, jo vecākiem ir sava zemnieku saimniecībā. Vecāki par galvotājiem studiju kredītam nevarēja būt, jo viņiem nebija oficālas darbavietas. Pavisam nejauši uzzināju par Vītolu fondu. Pieteicos, taču īsti neticēju, ka man paveiksies. Tomēr paveicās un kļuvu par fonda stipendiāti. Pateicoties šai stipendijai, varēju veiksmīgi studēt Rēzeknes augstskolā. Vītola fonds man apmaksāja mācību maksu par studijām, piešķīra stipendiju un iespēju iegādāties mācību grāmatas. Šiem cilvēkiem par iespēju studēt būšu pateicīga visu dzīvi, jo viņi bija tie, kas ļāva man piedzīvot un izbaudīt studiju laiku, iegūt labu izglītību, fantastiskus draugus no studiju laikiem, dzīves pieredzi, iedrošināja nebaidīties, bet uzdrīkstēties.
Manuprāt, pateicoties fondam, manī radās pārliecība pašai par sevi, par to, kas es esmu, un to, ko es varu piedāvāt apkārtējai pasaulei. Iegūstot šo pašpārliecību sev, atklāju daudzus talantus, ko augstskolas laikā arī attīstīju un izkopu, aktīvi iesaistoties Rēzeknes augstskolas sabiedriskajā dzīvē. Manuprāt, pārliecība par sevi un neatlaidība dod nepieciešamo spēku, lai sasniegtu mērķi, iemāca motivēt sevi un pārvarēt neveiksmes, un vienmēr doties uz priekšu.
Augstskolas pēdējā gadā biju jau budžeta grupas studente. Pēc sekmīgas augstskolas beigšanas turpināju studijas Rēzeknes augstskolas maģistratūrā ,ko veiksmīgi absolvēju. Arī šobrīd ik pa laikam atceros studiju laikus un labprāt mācos, jo, manuprāt, visa dzīve ir viena liela skola, kurā nepārtraukti ir jāapgūst kas jauns. Tikko kā beidzu Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmijas mūžizglītības kursus ar iespēju veikt pedagoģisko darbību. Šobrīd esmu atradusi fantastiskus kolēģus un strādāju Latvijas kultūras koledžā, studiju daļā, un Latgalē esmu amatierteātra vadītāja. Brīvajā laikā mēģinu iesaistīties dažādos labdarības pasākumos, spēlēju teātri, vadu pasākumus, ik pa brīdim uzspēlēju volejbolu.
Joprojām uzskatu, ka mēs varam viens otram palīdzēt, bet tikai kopā, galvenais, lai tie, kuriem šī palīdzīgā roka tiek sniegta, atceras, ciena un novērtē tos, kas viņiem ir palīdzējuši, jo, kā saka, dots devējam atdodas. Novēlu Vītolu fondam veiksmi, izturību, panākumus un radošu darbību vēl ilgi jo ilgi. Jums manā sirdī vienmēr būs īpaša vieta...
Ar cieņu,
Arnita Rakstiņa