Saņemts Edītes un Viestura Zariņu testamentārais novēlējums

Novembrī Vītolu fonds saņema testamentāro novēlējumu no Edītes un Viestura Zariņiem.

Edīte Zariņa dzimusi 1928. gadā Liepājā, Rūdolfa un Irmas Gravu ģimenē. Edīte bija piektā no septiņiem bērniem. Dzīves laikā piedzīvotas grūtības, sākot no bēgļu gaitām Vācijā, līdz jaunas dzīves uzsākšanai Amerikas Savienotajās Valstīs. Tālāk mīlestības ceļš Edīti aizveda uz Kanādu. Lai arī dzīve nebija viegla, viņa prata saglabāt gaišumu sirdī, ko apliecināja gan iegūtā medicīniskā izglītība, gan darbs slimnīcā, gan aktīva dalība latviešu sabiedrībā.

Edīte un Viesturs pirmo reizi satikās Viestura drauga un Edītes draudzenes – Ērika un Viktorijas Zušmaņu – kāzās un 1966. gadā Edīte un Viesturs apprecējās. Zariņu mājas durvis ikvienam bija plaši atvērtās un viņu dārzs – pilns ar krāšņiem ziediem un oāzēm. Edīte bija ne tikai medmāsa, bet arī izcila šuvēja, kā arī ziedu kompozīciju meistare. Viņas dzīve bija bagāta ar ceļojumiem, iepazīstot dažādas pasaules kultūras un cilvēkus.

Edīte aktīvi atbalstīja vairākas labdarības organizācijas. Godinot brāļa Jura Gravas piemiņu, viņa sadarbībā ar  Vītolu fondu dibināja stipendiju Latvijā. Kopš 2007. gada ar Edītes un Viestura Zariņu atbalstu izskoloti 17 studenti, vairākums ir spējīgi medicīnas nozares speciālisti. Abi sekoja līdzi fonda norisēm un stipendiātu dzīvēm arī pēc augstskolu absolvēšanas. Izskolotais stipendiāts  Kristiāns Meidrops ir izcils Latvijas sirds ķirurgs, kurš turpināja uzturēt saikni ar ziedotājiem. Atvadoties Kristiāns rakstīja: “Mūsu sarakste vienmēr ir bijusi man īpaša. Liekas nedaudz netaisnīgi, ka dzīvē tā ir iekārtots, ka esam šeit tikai uz laiku un to nākas pieņemt. Ir tikai viena lieta, ko gribu teikt šajā grūtajā brīdī – mīlestība nekad nebeidzas.”

Viesturs savās 100. dzimšanas dienas svinībās atzina, ka vienīgais, ko dzīvē nožēlo ir tas, ka savu mīļo sievu Edīti nav apprecējis agrāk. Šī skaistā un patiesā uzticība abus vienoja līdz pat dzīves beigām. 2023. gada 21. decembrī Viesturs Zariņš devās mūžībā, bet gadu vēlāk, 2024. gada 7. novembrī Edīte pievienojās viņam tai saulē, mierpilni aizverot acis mūžīgā mierā.

Edītes un Viestura Zariņu paveiktais Latvijas labā vēl ilgi apliecinās, ka patiesībā viss ir pavisam vienkārši - atliek tikai no sirds mīlēt savu Tēvzemi un savu tautu. Saņemtais testaments ir šīs mīlestības apliecinājums.