Saņemts Dzidras Asaris-Ikvilds testamentārais novēlējums 1 275 000 CAD stipendijām studentiem Latvijā
“Mēs klusējot paliekam..
Vējš šalko un mierina mūs,
Bet Tava vieta, kas bija šai dzīvē
Ir, bija un vienmēr būs.” (N. Dzirkale)
Ģimene ir kā zari uz koka. Mēs augam dažādos virzienos, bet mūsu saknes ir vienotas. Vēlmi saglabāt savu dzimtas stāstu ir izlēmusi Kanādas latviete Dzidra Asaris-Ikvilds, kura mūžībā devās 2022. gada 7. decembrī un savā testamentā ir novēlējusi 1 275 000 CAD studentiem Latvijā. Pateicoties saņemtajam ziedojumam, Vītolu fondā tiks izveidotas stipendijas vecāku Jūlija Augusta un Dorotejas (dzim. Stankeviča) Asaru, vīra Mārtiņa un Dzidras (dzim. Asare) Ikvildu, māsas Ainas (dzim. Asare) un Voldemāra Paegļu piemiņai.
Dzidra dzimusi Jelgavā, Jūlija un Dorotejas Asaru ģimenē. Pateicībā par darbošanās armijas štābā Jelgavā un piedalīšanos Latvijas atbrīvošanā Tīreļpurvā, tēvs Jūlijs Asaris saņēma zemi un jaunsaimniecību Elejā. Tur Asaru ģimene sekmīgi saimniekoja 10 gadus, bet tēva sliktā veselība spieda lauksaimnieka darbu pārtraukt. Elejā Dzidra un māsa Aina pavadīja bērnību. Jau no mazotnes kopā ar vectēvu katru svētdienu viņas kājām devās uz Sesavas baznīcu. Lai skolotu abas māsas, Asaru ģimene pārcēlās uz Vircavu, vēlāk uz Slampi, kur māsa Aina pabeidz pamatskolu.
Diemžēl karam sākoties, Asaru ģimenei nācās atstāt Latviju, lai dotos bēgļu gaitās uz Vāciju. Līdz 1948. gadam ģimene mita Eslingenas nomentē, līdz radās iespēja izceļot uz Kanādu, Monreālu. Dzidra uzsāka darbu kā šuvēja. Īpašu uzmanību un panākumus viņa guva, veidojot dāmu apģērbu paraugus. Savā darbavietā Dzidra jutās piepildīta un uzturēja sirsnīgas attiecības ar saviem kolēģiem.
1950. gadā viņa aprecējās ar Mārtiņu Ikvildu. Savu dzīvi viņi turpmāk veltīja ģimenei, darbam un vissvarīgāk – Monreālas latviešu sabiedriskajai dzīvei. Mārtiņš Ikvilds ne tikai piedalījās biedrību un organizāciju dibināšanā, bet ilgus gadus bijis arī valdes loceklis Latviešu Nacionālā Apvienībā Kanādā un “Daugavas Vanagu” Monreālas nodaļā, kā arī Monreālas Latviešu biedrībā. Dzidra un Mārtiņš Ikvildi uzturēja nerimstošu patriotisma garu un neļāva Kanādas latviešu sabiedrībai aizmirst jaunatni, kas, viņuprāt, bija sabiedrības turpmākās pastāvēšanas galvenais spēks.
Dzidras mūžs pēc vīra nāves turpināja būt darbīgs – viņa bija Sv. Pāvila draudzes locekle, čakla DV Monreālas nodaļas vanadze, pensionāru apvienības, Sabiedriskā centra biedre. Viņai bija izcilas prāta spējas un interese par politiskajiem notikumiem pasaulē. Dzidra prata pavadīt laiku kopā ar radiem, draugiem, gan arī prieku rast vienatnē, lasot laikrakstu “Latvija Amerikā”. Viņa līdz pašām mūža beigām saglabāja skaidru prātu, stāstot par savu dzimtas vēsturi un daloties atmiņās par piedzīvoto.
Dzidra Asaris-Ikvilds mūžības ceļos devās 96 gadu vecumā. Viņa apbedīta Katskilu kapsētā blakus saviem mīļajiem. Vēl pirms nāves, savā testamentā, Dzidra vēlējās, lai dzimtas uzkrātie līdzekļi tiktu novēlēti Vītolu fondam. Pateicībā pieminam Asaru, Ikvildu un Paegļu dzimtas devumu Latvijas studentiem!