Dibināta Valērijas Seiles piemiņas stipendija

2026. gada vasarā ziedotāji Ilze Sīlis un Dāvids Hants dibināja Valērijas Seiles piemiņas stipendiju, lai atbalstītu topošos pedagogus no Latgales.

Abi ziedotāji dzīvo ASV, Kalifornijā, un jau kopš 2024. gada ir dāsni Vītolu fonda atbalstītāji un draugi – šobrīd, pateicoties viņu atbalstam, dažādās Latvijas augstskolās studē desmit jaunieši. Arī šo stipendiju viņi uzticējuši administrēt Vītolu fondam.

Savu lēmumu dibināt šo piemiņas stipendiju Ilze Sīlis pamato: “Mans mērķis ir Valērijas Seiles tik lielo devumu Latvijai izglītības laukā pieminēt, lai tas gadu tecējumā netiktu aizmirsts. No 1923. gada līdz 1940. gadam viņa bija Daugavpils Skolotāju institūta direktrise. Tik daudziem jauniešiem viņa deva ierosmi censties pēc izglītības. V. Seile sevišķi rūpējās par trūcīgo skolēnu atbalstīšanu. Viņas atbalstu saņēma arī mans tēvs. Tikai pateicoties V. Seiles sniegtajai palīdzībai un atbalstam, viņš, neskatoties uz trūcīgajiem ģimenes materiālajiem apstākļiem, varēja īstenot savu mērķi un kļūt par skolotāju. Mans tēvs un arī mans krusttēvs, Jānis Klīdzējs, man daudz stāstīja par Valēriju Seili. Viņu atmiņu raksti ir ievietoti grāmatā par Daugavpils Valsts skolotāju institūtu, kuru 1981. gadā izdeva absolventu grupa kā pateicību institūtam un direktrisei Valērijai Seilei. Ar šo stipendiju vēlos godināt Valērijas Seiles mūža darbu, turpinot viņas atbalstu jauniešu centieniem pēc izglītības.”

Valērija Seile (1891–1970) – viena no nozīmīgākajām 20. gadsimta latgaliešu sabiedriskajām un kultūras darbiniecēm, publiciste, pedagoģe, bibliogrāfe. Pirmā sieviete no Latgales, kas ieguvusi augstāko izglītību. Piedalījusies 1917. gada vēsturiskā Latgales apvienošanas kongresa organizēšanā. Rēzeknes apriņķa tautskolu inspektore, Latvijas Tautas padomes un Satversmes sapulces locekle. 1917. gadā dibinājusi Latgaliešu skolotāju savienību. Aktīvi darbojusies publicistikā. Rakstījusi un uzstājusies ar runām un referātiem par pedagoģijas, valodas, kultūras jautājumiem. 1922. gadā ieņēma izglītības ministra biedres vietu, kas bija līdz tam augstākais sievietes latgalietes ieņemtais amats Latvijas valdībā. No 1923. līdz 1940. gadam bijusi Daugavpils Valsts skolotāju institūta direktore, kā arī pasniedzēja. Viņas vadībā institūts kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Latgales pedagoģiskajiem un kultūras centriem. 1940. gadā padomju okupācijas vara slēdza Daugavpils Skolotāju institūtu. V. Seile turpināja strādāt izglītības jomā Rēzeknē. 1946. gadā no darba Rēzeknes 3. vidusskolā atlaista kā komunistiskai ideoloģijai neuzticama. Pensija atņemta. Pārcēlās uz Rīgu, kur dzīvoja līdz mūža galam.

Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1926) un Tēvzemes balvu (1940).

2026./2027. studiju gadā pirmo Valērijas Seiles piemiņas stipendiju saņēma jauniete no Daugavpils, LU Sākumskolas skolotāja studiju programmas 1. kursa studente Laura Dambe. Savā vēstulē ziedotājiem Laura raksta: “Mani ļoti uzrunāja jūsu nodibinātās stipendijas būtība, jo tā ir paredzēta pedagogiem no Latgales. Manas saknes ir cieši saistītas ar šo novadu, ne tikai tāpēc, ka esmu piedzimusi Balvos, bet arī tāpēc, ka Latgalē esmu pavadījusi visu savu dzīvi. Pēc studijām es noteikti vēlētos atgriezties Latgalē, jo apzinos, cik nozīmīga man ir mana dzimtā vieta un sabiedrība, kurā esmu uzaugusi. Kā arī, kļūstot par skolotāju, es vēlos dot ieguldījumu ne tikai bērnu izaugsmē, bet arī Latvijas izglītības sistēmā. Paldies jums par uzticību, atbalstu un iespēju!”